sakņkāta beka

Boletus radicans Pers.: Fr (syn. B. albidus Roc.)

Boletus radicans Pers.: Fr attēls

latviski: sakņkāta beka

angliski:

vāciski: Wurzelnder Ritterröhrling

zviedriski: Rotsopp

igauniski: mõru kivipuravik

lietuviski: kartusis baravykas

krieviski:

Cepurīte:

6-20 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveidīga, gaiši pelēka līdz brūnpelēka, bieza, sausa, saplaisājusi. Mīkstums gaiši dzeltens, griezumā stipri zilē, blīvs, ar nepatīkamu smaku un rūgtu garšu.

Stobriņi:

citrondzelteni līdz zaļgani, iespiedumu vietās zilē, no cepurītes mīkstuma viegli atdalāmi, gar kātiņu nolaideni, ar mazām, stūrainām, dzeltenām atverēm.

Kātiņš:

5-14 cm garš, 4-7 cm resns, sākumā bumbuļveida, vēlāk olveida, apakšdaļā ar nelielu sakņveida pagarinājumu, citrondzeltens, ar smalku, brūnu izcilnētu zīmējumu, mīkstums ķieģeļsarkans, griezumā stipri zilē.

Sporas:

gludas, vārpstveida-elipsoīdas, dzeltenas, masā tumši olīvbrūnas, 11-15 x 5-7 μm.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi).

Biotopi:

Lapu koku mežos, parkos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, parks, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti reti.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в парках, в Латвии очень редко, съедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama rūgtās garšas un nepatīkamās smakas dēļ.

Apskati citas sugas: