egļu rudmiese

Lactarius deterrimus Groger (syn. L. semisanguifluus R. Heim. & Leclair ss. Neuhoff.)

Lactarius deterrimus Groger attēls

latviski: egļu rudmiese

angliski:

vāciski: Fichtenreizker

zviedriski: Blodriska

igauniski: kuuseriisikas

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-10 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk ieliekta līdz lēzeni piltuvveida, oranžsarkana, reizēm no paša sākuma zaļgana, ar oranžbrūnām joslām, ievainojumu vietās oranža līdz mīnijsarkana, vēlāk vīnsarkana un zaļgana, mitra - gļotaina, sausa - ar spīdīgu apsarmi. Mīkstums bālgans, zem virsmiziņas tumši zaļš, trausls, ar augļu smaržu un rūgtenu garšu. Piensula sākumā oranža, vēlāk vīnsarkani violeta, sākumā maiga, vēlāk rūgta.

Lapiņas:

sākumā okerbālas, vēlāk gaišā okera krāsā ar oranžu nokrāsu, bieži ar pelēkzaļiem plankumiem, ļoti ciešas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš:

3-6,5 cm garš, 0,8-2,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, oranži sārts, bieži ar zaļganiem plankumiem, augšdaļā ar oranžu vai vīnsarkanu joslu, ar tīklveidā ieaugušām dzīslām.

Sporas:

kārpainas, elipsoīdas, ar iesārtu nokrāsu, masā bālā okera krāsā, 8,5-9,5 x 7-7,5 μm.

Trofiskā grupa :

Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Egļu mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in spruce forests, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti bieži, VIII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в еловых лесах, в Латвии очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Lactarius deliciosus - priežu rudmiese, kura aug priežu mežos.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: