priežu baravika

Boletus pinophilus Pilat & Dermek (syn. B. pinicola (Vittad.)Vent)

Boletus pinophilus Pilat & Dermek attēls

latviski: priežu baravika

angliski:

vāciski: Kiefernsteinpilz

zviedru: Rödbrun stensopp

igauņu: männi-kivipuravik

lietuviešu: pušynis baravykas

krievu:

Cepurīte:

8-18 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida, tumši sarkanbrūna līdz ķiršu brūna, gluda, sausa, mitrā laikā nedaudz slidena. Mīkstums balts līdz dzeltenīgs, blīvs, maigs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.

Stobriņi:

gaiši dzelteni līdz olīvbrūni, ar smalkām atverēm, no cepurītes viegli atdalāmi.

Kātiņš:

5-15 cm garš, 2-6 cm resns, mucveida vai vālesveida, augšdaļā ar baltu tīklojumu.

Sporas:

gludas, vārpstveida, dzeltenbrūnas, masā olīvbrūnas, 15-20 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in pine forests, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Āfrika, Latvijā ļoti bieži, VI-X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в сосновых лесах, в Латвии очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

pārējās Boletus - baravikas, kuras veido mikorizu ar citiem kokiem, Tylopilus felleus - parastā žultsbeka, kurai ir sārti stobriņi un rūgta garša.

Īpašas norādes :

Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: