Cepurīte:
10-20 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, izliekta, gluda, gaiši līdz tumši brūna, sarkanbrūna, Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.
Stobriņi:
netīri balti līdz dzeltenīgi, visbeidzot olīvzaļi, ar apaļām atverēm, viegli no cepurītes atdalāmi, stobriņu slānis biezāks par cepurītes mīkstumu.
Kātiņš:
10-20 cm garš, 3-8 cm resns, bāli pelēcīgs, gaiši brūngans, augšdaļā ar baltu tīklojumu.
Sporas:
gludas, vārpstveida, dzeltenbrūnas, masā olīvbrūnas, 13-17 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa :
Egļu mikorizas sēne.
Biotopi:
Egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in spruce forests, on acid soils, common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Amerika, Ziemeļāfrika, Austrālija, Latvijā bieži, VII-X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в еловых лесах, на кислых почвах, в Латвии часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
pārējās Boletus - baravikas, kuras veido mikorizu ar citiem kokiem, Tylopilus felleus - parastā žultsbeka, kurai ir sārti stobriņi un rūgta garša.
Īpašas norādes :
Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.
