egļu baravika

Boletus edulis Bull.: Fr.

Boletus edulis Bull.: Fr. attēls

latviski: egļu baravika

angliski: Penny Bun

vāciski: Steinpilz, Herrenpilz

zviedru: Karljohan, stensopp

igauņu: harilik kivipuravik, kiviseen, pääkseen

lietuviešu: tikrinis baravykas

krievu:

  • boletus-edulis-bull-fr
  • boletus-edulis-bull-fr-B
  • boletus-edulis-bull-fr-C

Cepurīte:

10-20 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, izliekta, gluda, gaiši līdz tumši brūna, sarkanbrūna, Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.

Stobriņi:

netīri balti līdz dzeltenīgi, visbeidzot olīvzaļi, ar apaļām atverēm, viegli no cepurītes atdalāmi, stobriņu slānis biezāks par cepurītes mīkstumu.

Kātiņš:

10-20 cm garš, 3-8 cm resns, bāli pelēcīgs, gaiši brūngans, augšdaļā ar baltu tīklojumu.

Sporas:

gludas, vārpstveida, dzeltenbrūnas, masā olīvbrūnas, 13-17 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in spruce forests, on acid soils, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Amerika, Ziemeļāfrika, Austrālija, Latvijā bieži, VII-X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в еловых лесах, на кислых почвах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

pārējās Boletus - baravikas, kuras veido mikorizu ar citiem kokiem, Tylopilus felleus - parastā žultsbeka, kurai ir sārti stobriņi un rūgta garša.

Īpašas norādes :

Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: