resnkāta beka

Boletus calopus (Pers.) Fr. (syn. B. pachypus Fr.: Fr.)

Boletus calopus (Pers.) Fr. attēls

latviski: resnkāta beka

angliski: Scarlet-stemmed Bolete

vāciski: Schönfußröhrling

zviedru:

igauņu: mõhk-kivipuravik

lietuviešu:

krievu:

  • boletus-calopus-pers-fr
  • boletus-calopus-pers-fr-B

Cepurīte:

6-15 cm plata, sākumā puslodes veida, vēlāk polsterveida, izliekta, pelēcīgi dzeltena, samtaina, nedaudz dzīslaina. Mīkstums ciets, gaiši dzeltens, griezumā nedaudz zilē, ar nepatīkamu, skābenu smaržu un rūgtu garšu.

Stobriņi:

gaiši dzelteni, vēlāk olīvzaļi, ar sīkām, dzeltenām atverēm, iespiedumu vietās zilē, grūti no mīkstuma atdalāmi.

Kātiņš:

6-8 cm garš, 3-5 cm resns, vālesveida vai mucveida, uz leju sašaurināts, augšdaļā gaiši dzeltens, uz leju karmīnsarkans, ar izteiktu gaiši dzeltenu tīklojumu.

Sporas:

gludas, vārpstveida-elipsoīdas, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 11-16 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Dažādu lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on acid soils, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti reti, VII-X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, на кислых почвах, в Латвии очень редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama rūgtās garšas dēļ.

Apskati citas sugas: