bērzu baravika

Boletus betulicola (Vassilkov) Pilat & Dermek (syn. B. edulis f. betulicola Vassilk.)

Boletus betulicola (Vassilkov) Pilat & Dermek attēls

latviski: bērzu baravika

angliski:

vāciski: Birkensteinpilz

zviedriski:

igauniski: kõivu-kivipuravik

lietuviski: beržynis baravykas

krieviski:

Cepurīte:

10-25 cm plata, pusapaļa, vēlāk izliekti polsterveida, gaiši brūna, reizēm gandrīz balta, gluda, nedaudz slidena. Mīkstums biezs, balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.

Stobriņi:

sākumā balti, vēlāk gaiši dzelteni līdz olīvbrūni, ar smalkām, baltām, apaļām atverēm, stobriņu slānis plānāks par cepurītes mīkstumu.

Kātiņš:

3-12 cm garš, 2-6 cm resns, mucveida vai vālesveida, augšdaļā ar baltu tīklojumu.

Sporas:

gludas, vārpstveida, zaļgandzeltenas, masā olīvbrūnas, 12-17 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Bērzu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Amerika, Ziemeļāfrika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VI-X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

pārējās Boletus - baravikas, kuras veido mikorizu ar citiem kokiem, Tylopilus felleus - parastā žultsbeka, kurai ir sārti stobriņi un rūgta garša.

Īpašas norādes :

Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: