lielā bērzlapene

Laccaria proxima (Boud.) Pat.

Laccaria proxima (Boud.) Pat. attēls

latviski: lielā bērzlapene

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski: stambioji lakabudė

krieviski:

Cepurīte:

3-7 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, higrofāna, mitra -oranžbrūna, sausa - sārtā okera krāsā, jauna gluda un kaila, vecumā smalki zvīņaina, ar caurspīdīgi rievotu, viļņotu līdz krokotu malu. Mīkstums ar neizteiktu smaržu un garšu.

Lapiņas:

sākumā sārtas, vēlāk, sporām apbirušas, baltas, retas, pie kātiņa plati pieaugušas.

Kātiņš:

6-12 cm garš, 0,5-1 cm resns, sārts, apakšdaļā brūngans un šķiedrains, kails, ar baltu micēlija pinumu pie pamata.

Sporas:

dzeloņainas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-10 x 6,5-7,5 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs, arī mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros skuju koku mežos, purvos, sfagnos.

Summary:

Humus saprotroph and mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, VII- IX.

Обобщение:

Почвенный сапротроф и микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, редко, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama, derīgas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti.

Apskati citas sugas: