Cepurīte:
5-10 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakana, vecumā ieliekta, reizēm dziļi, stingra. Dažādām varietātēm cepurītes krāsa dažāda: var. erythropoda – purpursarkana, var. rubra – gaišsarkana, var. olivascens – zaļgana, var. elaeodes ss Sing. – olīvzaļgana, var. putorina – brūngana, var. xanthophae – oranži brūndzeltena unc.. Mala gluda, vecumā rievota. Virsmiziņa parasti nespodra, pat matēta, apmēram līdz 1/2 novelkama. Mīkstums biezs, balts, drīz dzeltenīgs, vecumā brūngans, trausls, ar siļķu smaku, kas vecumā un vārot kļūst spēcīgāka un maigu garšu.
Lapiņas:
sviesta dzeltenas, reizēm ar sārtām šķautnēm, skārumos brūnē, trauslas, 7-13 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš:
4-8 cm garš, 1,4-3 cm resns, cilindrisks, sārti plankumains vai sarkanīgs, retāk balts, skārumos dzeltenīgs vai brūngans.
Sporas:
ar izolētām kārpiņām, olveida, masā okerdzeltenas, (7)7,5-10,6(11,5) x (6)6,5-8,5(9) μm.
Trofiskā grupa :
Skuju un lapu koku mikorizas sēnes.
Biotopi:
Skuju un lapu koku mežos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in coniferous and deciduous forests, common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– XI.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных и лиственных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. amoenipes – skaistkāta bērzlapi (zem skuju kokiem), R. amoenides – krāšņā bērzlape(zem lapu kokiem) – abām cepurītes sarkanīgas, kātiņi sārti. R. purpurata – purpura bērzlapei cepurīte purpurvioleta. R. graveolens – smakojošā bērzlape – dažādu nokrāsu brūna. R. pruinosa – apsarmotai bērzlapei cepurīte violeta, balti apsarmota. Pārējās pēc siļķēm smakojošās bērzlapes mūsu mežos atrastas ļoti reti.
Īpašas norādes :
Ēdama, piemērota sālīšanai.
