ķiršu raibspārnmuša

Rhagoletis cerasi (L.)

Rhagoletis cerasi (L.) attēls

latviski: ķiršu raibspārnmuša

angliski: European cherry fruit fly

vāciski: Kirschfruchtfliege

zviedru: körsbärsfluga

igauņu:

lietuviešu:

krievu: вишнёвая муха

Apraksts:

Raibspārnmušu dzimtas suga. Diezgan sīka (ķermeņa garums 3,5-5 mm) muša. Dažreiz, lai precīzāk to nodalītu no citām ķiršus bojājošām mušām, dārzkopības literatūrā šo sugu iesaka nosaukt par Eiropas ķiršu raibspārnmušu. Ķermeņa pamatkrāsa spīdīgi tumši melnbrūna. Ķermenis ar mēreni bagātīgu sarainu apmatojumu. Acis zaļganas. Galva un kājas dzeltenas. Taustekļi īsi. Spārni caurspīdīgi, ar ļoti raksturīgām četrām brūnas krāsas šķērssvītrām, kas katra ir nedaudz savādāka un veido spārnu raibo zīmējumu. Galējā, ceturtā šķērssvītra lokveidīgi iesniedzas spārna galā, bet starp otro un ceturto atrodošās trešā šķērssvītra ir ļoti īsa, ķīļveidīga un nesasniedz pat spārna vidu. Mušas lido no maija vidus līdz jūlija beigām un uz ķiršu augļiem dēj pa 1-2 olas, parasti zem augļa mizas. Katras mušas dzīves ilgums ir ap 2 nedēļas, kuru laikā notiek aktīva olu dēšana. Kāpurs sagrauž augli (augļa mīkstumu) tā veidošanās stadijā, masveida izplatības vietās būtiski ietekmējot ražu. Sasniedzis 4-6 mmm garumu, tas izgraužas no augļa, nokrīt zemē un iekūņojas augsnē un pārziemo. Citviet piemērotā klimatā šī muša kaitē ne vien dažādām (agro, vēlo) ķiršu šķirnēm, bet arī sausseržiem, bārbelēm, ievām, sniegogām un aprikozēm - bojājot šo sugu augļus.

Izplatība:

Plaša areāla Eirāzijas suga, visplašāk Eiropā. Ieviesusies Z-Amerikā. Latvijā visā teritorijā, bet nevienmērīgi. Pēdējā laikā novērota sastopamības palielināšanās.

Summary:

Throughout the country but unevenly distributed species.

Apskati citas sugas: