Spāru kārta (Odonatoptera (Odonata))

Kukaiņu klases kārta. Pieder lieli, krāsaini kukaiņi (ķermeņa garums 2-11,5 cm, vislielāko sugu spārnu plētums sasniedz 16-19 cm) ar lielu, platu galvu, lielām acīm un īsiem taustekļiem. Ķermenis slaids, krūšu daļā paplatināts. Šiem kukaiņiem ir 3 kāju pāri un 2 spārnu pāri (vienāda lieluma vai pakaļspārni lielāki). Mute grauzējtipa, ar ļoti spēcīgiem žokļiem. Krūšu daļas (atskaitot ļoti mazās priekškrūtis) savienotas. Ķermenis krāsains, nereti metāliski spīdīgs. Spārni lieli, vairumam sugu caurspīdīgi, bez manāma tonējuma, ar sevišķi bagātīgu dzīslojumu. Dzīslojuma īpatnībām un dažiem starpdzīslu laukumiem ir liela nozīme sugu (ģinšu, dzimtu) noteikšanā. Tajā skaitā, tā dēvētajai pterostigmai, kuras lielums un krāsa ir būtiskas pazīmes; šis laukums atrodas apmalē aiz spārna vidus vai tuvināti galam. Vēders 10-posmains, krāsojumam uz posmiem un posmu paplatinājumam (ja tāds piemīt) ir liela nozīme spāru sistemātikā.

Spāres pie mums nodala divās apakšgrupās, kas taksonomiski tiek traktētas kā apakškārtas. Vienādspārnu spāru grupā sugām abi spārnu pāri pēc lieluma un dzīslojuma ļoti līdzīgi (vienādi), anālais laukums tikko manāms vai reducēts, plēvītes jeb necaurspīdīgas membrānas pie spārnu pamata parasti nav. Acis sāniski izbīdītas, tālu viena no otras - attālums ir lielāks nekā acs platums. Savukārt dažādspārnu spāru grupā anālais laukums liels, labi attīstīts, tāpēc pakaļspārni manāmi lielāki un platāki nekā priekšspārni. Pie spārna pamata ir plēvīte. Acis saskaras, vai, ja atstatus, tad attālums mazs, manāmi šaurāks nekā acs platums. Šīs grupas spāres arī vizuāli ir lielākas un masīvākas.

Spāres ir plēsīgas sugas, barībā galvenokārt dažādi citi sīkāki kukaiņi. Tā kā spāres dzīvo pie mitrājiem, tās lielā daudzumā patērē dažādus nevēlamus kukaiņus, piemēram, odus. Dažu sugu tēviņiem ir spilgta teritoriāla uzvedība, padzenot sāncenšus no aizņemtās teritorijas. Spāres ir ļoti labas lidotājas - upurus ķer lidojumā. Olas dēj ūdenī, tā tiešā tuvumā vai uz ūdensaugiem. Dažu sugu spāres (Latvijā tādu nav) spēj ienirt un olas dēj uz grunts zem ūdens. Attīstība ar nepilnu pārvēršanos: ola-kāpurs (nimfa)-pieaudzis indivīds. Līdz pieaugušas spāres šķilšanās brīdim nimfa novelkas (maina ādu) apmēram 10 reizes, tomēr dažādām sugām šis skaits manāmi variē. Dažām sugām (ģintīm) ir ļoti raksturīgs nimfu (jau vairākas reizes novilkušos kāpuru) izskats, un spāru sugas ir nekļūdīgi noteicamas arī šajā attīstības stadijā. Spārei šķiļoties, nimfa parasti uzrāpjas uz kāda auga vai substrāta ūdens piekrastē vai seklūdenī virs ūdens līmeņa. Arī spāru kāpuri ir plēsīgi, var būt postīgi dīķsaimniecībās, uzbrūkot zivju (karpu, līņu, karūsu) mazuļiem. Parasti spāres attīstība mūsu klimatā ilgst 1-2 gadus; pieaugusi spāre pēc izšķilšanās parasti dzīvo ne ilgāk par 2 mēnešiem, bieži - tikai dažas nedēļas. Spāres ir nozīmīga barības bāze dažām zivju un putnu sugām.

Visā pasaulē, sevišķi tropos un mitrzemēs sastopami kukaiņi. Nodala 6630-6680 sugas. Latvijā 63 sugas, vēl apmēram 10 varētu būt sastopamas vai ieklejot; līdz ar to potenciālā spāru fauna Latvijā vērtējama kā maksimums apmēram 70 sugas. Latvijā sastopamās sugas galvenokārt dzīvo pie stāvošiem vai lēni plūstošiem ūdeņiem gan atklātā, gan mežainā ainavā. Biežas ir apmēram 13-15 sugas.