Visā pasaulē sastopamu spāru dzimta ar aptuveni 900 sugām. Latvijā 4 sugas. Tās pa pāriem atšķiramas pēc krūšu svītrojuma (savienots vai nesavienots, paralēls).
Upjuspāru dzimta (Gomphidae)
Spāru kārtas dažādspārnu spāru grupas (apakškārtas) dzimta. Pieder vidēja lieluma (garums 4-7 cm) spāres ar bieži uzskatāmi redzamu paplatinājumu vēdera gala segmentos. Mūsu klimatā sastopamās sugas ir krāsainas spāres ar zaļi-dzelteni-melnu vēdera un krūšu krāsojumu. Metālisks (spīdīgs) krāsojums nav raksturīgs. Tās pieder pie spāru grupas, kam spārna pamata daļā ir spārnam gareniski (horizontāli) izstiepts trīsstūris, bet apakšlūpas daļas vienādas. Īpaši raksturīga pazīme: nelielās - mazākas nekā vairumam citās apakškārtas dzimtās pie mums - acis (parasti zaļas vai zilas krāsas) nesaskaras, starp tām ir diezgan liela atstarpe. Dzimtai ir raksturīgs īpatnējs - saplacināts - nimfu izskats.
Šīs dzimtas sugas
-
dzeltenkāju upjuspāre (nimfa) Gomphus flavipes Charp.
angliski: river clubtail, yellow-legged dragonfly
vāciski: Asiatische Keiljungfer
zviedru: flodtrollslända
igauņu: ida-jõgihobu
lietuviešu: geltonkojis žirgelis
krievu: речник желтоногий, дедка желтоногий
-
melnkāju upjuspāre (nimfa) Gomphus vulgatissimus L.
angliski: common clubtail
vāciski: Gemeine Keiljungfer
zviedru: sandflodtrollslända
igauņu: harilk jõgihobu
lietuviešu: upelinis laumžirgis, paprastasis upelinis žirgelis
krievu: дедка обыкновенный
