Visā pasaulē sastopamu spāru dzimta ar aptuveni 900 sugām. Latvijā 4 sugas. Tās pa pāriem atšķiramas pēc krūšu svītrojuma (savienots vai nesavienots, paralēls).
Upjuspāru dzimta (Gomphidae)
Spāru kārtas dažādspārnu spāru grupas (apakškārtas) dzimta. Pieder vidēja lieluma (garums 4-7 cm) spāres ar bieži uzskatāmi redzamu paplatinājumu vēdera gala segmentos. Mūsu klimatā sastopamās sugas ir krāsainas spāres ar zaļi-dzelteni-melnu vēdera un krūšu krāsojumu. Metālisks (spīdīgs) krāsojums nav raksturīgs. Tās pieder pie spāru grupas, kam spārna pamata daļā ir spārnam gareniski (horizontāli) izstiepts trīsstūris, bet apakšlūpas daļas vienādas. Īpaši raksturīga pazīme: nelielās - mazākas nekā vairumam citās apakškārtas dzimtās pie mums - acis (parasti zaļas vai zilas krāsas) nesaskaras, starp tām ir diezgan liela atstarpe. Dzimtai ir raksturīgs īpatnējs - saplacināts - nimfu izskats.
Šīs dzimtas sugas
-
dzeltenkāju upjuspāre (nimfa) Gomphus flavipes Charp.
angliski: river clubtail, yellow-legged dragonfly
vāciski: Asiatische Keiljungfer
zviedriski: flodtrollslända
igauniski: ida-jõgihobu
lietuviski: geltonkojis žirgelis
krieviski: речник желтоногий, дедка желтоногий
-
melnkāju upjuspāre (nimfa) Gomphus vulgatissimus L.
angliski: common clubtail
vāciski: Gemeine Keiljungfer
zviedriski: sandflodtrollslända
igauniski: harilk jõgihobu
lietuviski: upelinis laumžirgis, paprastasis upelinis žirgelis
krieviski: дедка обыкновенный
-
