Krāsspārņu (Zilspāru) dzimta (Calopterygidae)

Spāru kārtas vienādspārnu spāru grupas (apakškārtas) dzimta. Pieder vidēji lielas spāres, kam ķermeņa garums parasti ir 4-6,5 cm robežās. Kā liecina dzimtas nosaukums latīņu valodā, šīm sugām ir krāšņi, krāsaini spārni; parasti tie ir metāliski zaļi vai zili, vai tonēti citā krāsā, nereti arī papildus spīdīgi. Spīdīgs arī ķermeņa krāsojums. Bieži spārnu krāsojumā ir lielas atšķirības starp vienas sugas tēviņiem un mātītēm. Salīdzinājumā ar citām spārēm, starp spārna pamatu, spārna priekšmalas (kostālo) un radiālo dzīslu ir ļoti daudz sīku šķērsdzīslu, ko sauc par antenodālajām jeb pirmmezgla šķērsdzīslām. Dzimtas raksturīga pazīme ir spārna galotnes tumšā laukuma spārna augšējā apmalē (pterostigmas) trūkums. Tēviņiem tā vispār nav, bet mātītēm ir balts (gaišs) plankums, kam pretgaismā skaidri redzamas šķērsdzīslas. Krāsspārņi jeb zilspāres parasti uzturas gar dažādiem tekošiem ūdeņiem, tēviņi nereti apsargā savu teritoriju. Arī salīdzinājumā ar citām spārēm zilspāru kāpuri ir atšķirīga izskata (skatīt attēlu sugu dalā!), tie uzturas uz ūdenstilpes grunts vai pie ūdensaugu pamata.

Visā pasaulē sastopamu spāru dzimta, nodala 160-190 sugas. Latvijā 2 sugas.