Apraksts:
Lapgraužu dzimtas suga. Viena no tā dēvētās "krustziežu spradžu" grupas, kurā ietilpst kultivēto krustziežu (kāposti, redīsi, rāceņi, kāļi, rukola jeb sējas pazvērīte, rapsis u.c.) un savvaļas krustziežu sugu (ģintis Brassica, Sinapis u.c.) lapojumu, ziedus un(vai) saknes bojājošie spradži: Ph. nemorum, Ph. undulata, Ph. armoraciae, Ph. striolata, Ph. nigripes un Ph. cruciferae, kuras pēc izskata ir visai līdzīgas un atšķiramas pēc svīrojuma vai punktējuma variācijām uz segspārniem.
Šaursvītru spradzis ir sīka, ovāla apveida suga, garums 1,8-2,8 mm. Melnas krāsas vabole, uz segspārniem katrā pusē gareniska, dzeltenīga josla, kuras ārējā mala ir izliekta. Olas dēj augsnē pie krustziežu augu sakņojuma. Kāpuri grauž sakņojumu, pieaugušie indivīdi - lapojumu. Kūniņa attīstās augsnē. No olas līdz pieaugušam indivīdam izaug 4 nedēļās. Piemērotā klimatā vairākas paaudzes gadā. Vaboles turklāt pārnēsā dažādas vīrusu izraisītas krustziežu slimības. Veikli pārvietojas no vienas vietas uz nākamo lecot.
Izplatība:
Mūsdienās faktiski kosmopolītiskas sastopamības suga vietās, kur audzē krustziežu izcelsmes dārzeņus. Sākotnējā izplatība - Eirāzija. Latvijā parasta visā teritorijā: gan uz kultūraugiem, gan savvaļas krustziežu sugām.
