Apraksts:
Koksngraužu dzimtas suga. Liela un diezgan spilgti krāsota vabole: garums 15-38 mm. Acis sastāv no sīkām fasetactiņām. Priekškrūšu vairogs sānos paugurains, bez dzelkņiem. Segspārni metāliski spīdīgi, zaļgani vai zilgani, virsma sīkrievaina. Sugas ietvaros areālā vērojamas visai lielas krāsojuma variācijas (literatūrā atrodamas uzziņas par vismaz 21 nodalītu krāsojuma variāciju: segspārnu pamattonis mēdz būt arī tumši rūsgans, bet priekškrūtis - iesarkanas). Latvijā gan ir parasti sastopami tipiska krāsojuma indivīdi. Taustekļi ļoti gari, mātītēm - ķermeņa garumā, tēviņiem - garāki nekā ķermenis. Kājas tievas un garas. Ļoti raksturīga pazīme ir smaržu izdaloši dziedzeri - šai sugai piemīt jūtama muskusa smarža, kas arī ir pamatā sugas nosaukumam vairākās svešvalodās un laba pazīme sugas noteikšanā. Pieaugušie indivīdi redzami no maija līdz septembrim vietās, kur sastopami veci vītoli (uz koku lapām), arī apses un alkšņi. Nereti vītolgrauži atrodami arī uz augu ziediem, parasti - čemurziežiem. Olas dēj uz vītoliem (pamatģints - Salix), bet dažos gadījumos - arī uz alkšņiem (Alnus) un apsēm (Populus). Kāpuri attīstās koksnē. Nepieciešami pietiekami resni koki, kuru stumbri spēj nodrošināt nepieciešamo mitrumu visā līdz trīs gadus ilgajā attīstības ciklā, kamēr no kūniņas izlido pieaudzis indivīds.
Izplatība:
Ļoti plašas izplatības suga Eirāzijā, kuras ietvaros nodala vismaz 8 pasugas. Saistīts ar lapkoku un jaukto mežu joslu. Āzijā areāls iesniedzas arī taigas joslā. Eiropā tas nav sastopams tikai tipiskās Vidusjūras klimata teritorijās. Vides pārveidošanas dēļ daudzviet rets, attīstībai nepieciešami veci vītoli (galvenā koku ģints), lai gan areāla dažādās vietās pielāgojas arī apsēm, papelēm, dažādām alkšņu sugām.
Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi, iekļauts Sarkanās grāmatas 4.kategorijā. Vietām var būt parasts.
Summary:
Rather rare and unequally distributed species in Latvia. Locally may be common.
