Apraksts:
Pūkmušu dzimtas suga. Vidēja lieluma (garums 1,4-1,8 cm, parasti ziemeļu apgabalos mazāka: 0,9-1,2 cm liela) bagātīgi apmatota muša. Spārnu plētums apmēram 2-2,5 cm, nolaižoties spārni netiek sakļauti. Spārnu priekšmala melni tonēta, apmēram no vidus - spārni caurspīdīgi. Ieapaļa apveida muša, ķermeņa pamattonis melns, taču ļoti garā un biezā, dzeltenbrūnā apmatojuma dēļ muša izskatās dzeltenbrūna, līdzīga nelielai kamenei. Snuķis ļoti garš (līdz 7-8 mm), daudz garāks nekā taustekļi. Lai gan snuķis izskatās durošs, šī pūkmuša ir pilnīgi nekaitīga. Snuķis ir paredzēts nektāra iesūkšanai no diezgan dziļa zieda. Tas tādējādi ir arī pielāgojums nektāra sūkšanai, mušai plivinoties lidojumā. Mušas dūcošā skaņa tuvplānā ir labi dzirdama. Lielā pūkmuša parazitē uz vientuļajiem plēvspārņiem: gan uzmeklējot to alas un iedējot tur olas, gan sagaidot un uzdējot olas uz plēvspārņa, kad tas apmeklē ziedus nektāra un putekšņu vākšanai, jo sevišķi Andrena ģints vientuļās bites (smilšbites) mūsu klimatiskajā joslā. Pūkmušas kāpurs parazitē gan uz plēvspārņa, gan ēd plēvspārņu alās sanestos pārtikas krājumus. Sevišķi aktīvas saulainā, sausā laikā.
Izplatība:
Holarktiskajā reģionā sastopama muša: Z-Amerikā, Eiropā un dažviet Āzijā. Eiropā nevienmērīgi sastopama suga. Ļoti agri pavasarī izlidojoša muša; mūsu reģionā jau ap aprīļa vidu piemērotā gadā. Pieaugušās mušas lido no aprīļa līdz jūnija vidum. Barojas ar agrīno pavasara augu nektāru: prīmulu dzimtas augiem, vijolītēm un citiem. Latvijā diezgan reta suga, sastopama nevienmērīgi.
Summary:
Rather rare and unevenly distributed species in Latvia.
