Apraksts:
Daudzgadīgs, masīvs un liels (ga 40-120 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Viss augs raupji apmatots. Stublājs stāvs, zarains. Parasti veido nelielu ceru ar vairākiem stublājiem. Lapas iegareni lancetiskas (ga 8-20 cm, pl 3-7 cm), piezemes lapas kātainas, uz stublāja nolaidenas, sēdošas. Lapas gals smails, pamats ķīļveida, mala gluda. Ziedi ritulī, nokareni stublāja vai zaru galā. Vainags saaudzis, pokālveida (ga 1-2 cm), parasti violets, retāk sārts vai balts. Kauss apmatots, dziļi šķelts. Vainadziņš zvīņveidīgs. Auglis - četru riekstiņu skaldauglis ar melniem, spīdīgiem un trīsšķautņainiem riekstiņiem. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Sākotnējais areāls saistāms ar DA Eiropu un Rietumāziju. Dekoratīvo un ārstniecisko īpašību dēļ ieviesta Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā, kur pārgājusi savvaļā.
Latvijā diezgan bieži visā valstī. Naturalizējies augs.
Biotopi:
Parasti nelielas grupas upju krastos, krūmājos, nezālienēs, gar dzelzceļiem. Minerālsāļiem bagātās upju palienēs veido lielas, monodominantas audzes.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs un ārstniecības augs. Līdzīga skarbajai tauksaknei (S. asperum). Atšķirama pēc nolaidenām lapām, riekstiņš trīsšķautņains, melns un spīdīgs (nevis kārpains), ziedi violeti vai violeti zili (nevis zili).
Sastopams arī skarbās un ārstniecības tauksaknes hibrīds: S. x upplandicum Nyman (S. asperum x S. officinale).
Rather common. Groups in shrubs, along railways, and in wastes. Sometimes abundant growths in rich mineral soils on river floodplains.
Довольно часто. Группы в кустарниках, вдоль железных дорог и в сорных местах. Иногда плотные заросли на речной пойме на богатых минеральных почвах.