Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) glīveņu dzimtas lakstaugs. Augs pilnīgi iegremdēts ūdenī. Stublājs nedaudz saspiests, tomēr ieapaļš (Ø 0.2-0.25 cm), pie lapu pamata kārpains, zaro. Lapas lineāras (ga 5-10 cm, pl 0.2-0.3 cm), ar 3 labi saskatāmām gareniskām dzīslām, kas galā savienojas. Bez gareniskajām pamatdzīslām ir arī daudzas sīkas garendzīslas un dažas šķērsdzīslas. Lapas gals nosmailots vai dzeloņsmails. Pielapes brīvas (ga ap 2 cm), ar noapaļotu galu. Ziedu vārpas īsas (ga ap 1 cm), ar parasti 4-6 ziediem, vārpas kāts īss. Augļi - riekstiņi - ļoti lieli (ga 0.3-0.5 cm), ieapaļi, knābis īss, taisns, šķautne sīkpauguraina. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Eiropas rietumu, centrālajā un austrumu daļā sastopama suga.
Latvijā reti, tikai valsts vidus un dienvidaustrumu daļā.
Biotopi:
Veido grupas stāvošos ūdeņos, parasti uz smilšaina pamata. Apdraud izbradāšana, piesārņojums un izbraukšana ar laivām.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākā plakanajai glīvenei (P. compressus). Atšķirama pēc ieapaļa (nevis izteikti plakana, šķautņaini spārnaina) stublāja, uz stublāja pie lapu pamata ir kārpiņas (nevis kārpiņu nav). No citām glīvenēm atšķirama pēc lapas dzīslojuma un gala, kā arī augļkopas ar neparasti lieliem riekstiņiem.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Only central and SE part. Groups in stagnant waters with a sandy bottom.
Редко. Только центральная и ЮВ часть. Группы в стоячих водах на песчаном дне.
