Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) ūdenslapju dzimtas lakstaugs. Viss augs klāts ar atstāvošiem matiņiem. Stublājs stāvs, diezgan trausls, zaro. Lapas pamīšus, plūksnaini dalītas šaurās, lancetiskās plūksnās (ga 1-3 cm, pl 0.2-0.6 cm). Plūksnu mala zobaina. Ziedi rituļos stublāja un zaru galā. Kauss dalīts gandrīz lineārās daļās (ga 0.5-0.7 cm), saaudzis tikai pie pamata. Vainags gaišzils, garāks nekā kauss. Vainaga stobriņš garš. Putekšņlapas un abas drīksnas gandrīz divreiz pārsniedz vainaga apmali. Pie sēklotnes pamata atrodas ar dziedzermatiņiem klāts nektāriju disks, kas intensīvi ražo nektāru. Auglis - brūna, olveidīga pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Ziemeļamerikā sastopama suga. Cēlusies Kalifornijā. Eiropā un citos kontinentos ieviesta kā labs nektāraugs.
Latvijā kultivēts augs. Retumis un sporādiski sastopama kā dārzbēglis.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dārzu malās, sausās nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Augstvērtīgs nektāraugs. Bieži tiek lietots parastās facēlijas cits nosaukums Latvijā - bišāboliņš.
Rather rare. Garden escape. Solitarily specimens and groups at gardens, in dry wastes, on roadsides and along railways.
Довольно редко. Дичает. Единичные экземпляры и группы по близости огородов, в сухих сорных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
