parastā līcija

Lycium barbarum L. (syn. L. halimifolium Mill.)

Lycium barbarum L. attēls

latviski: parastā līcija

angliski: Duke of Argyll’s Teaplant

vāciski: Gemeiner Bocksdorn

zviedru: bocktörne

igauņu: harilik taralõng

lietuviešu: dygliuotasis ožerškis

krievu: дереза обыкновенная

  • lycium-barbarum-l
  • lycium-barbarum-l-B

Izplatība kartē

Lycium barbarum L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lycium barbarum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels (ga 1-3 m) nakteņu dzimtas krūms. Miza pelēka vai dzeltenpelēka. Zari tievi, lokveidīgi nolīkstoši, izklaidus klāti ar ērkšķiem. Lapas pamīšus, lancetiskas vai iegareni lancetiskas (ga 2-6 cm, pl 0.5-1.8 cm), kāts īss, plātnes mala gluda, pamats un gals smails. Ziedi garos ziedkātos lapu žāklēs pa vienam vai pušķos pa 2-5. Kauss trīsdaivains, saaudzis. Vainags violeti sārts (pl 1.4-2 cm), stobrveidīgs, galā piecdaļīgs, vainaga daivu garums parasti pārsniedz stobriņa saaugušās daļas garumu. Putekšņlapas garākas nekā vainags, pie pamata apmatotas. Auglis - šauri iegarena divcirkņu oga, gatava sarkana. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.

Izplatība:

Dienvideiropas (Vidusjūras reģiona) suga, dekoratīvo īpašību dēļ plaši ieviesta citās Eiropas daļās un Ziemeļāfrikā. Uzskata, ka šīs sugas sākotnējais pamatareāls ir A-Āzijas mērenā klimata josla (Ķīna), no kurienes tā ieviesta un pārgājusi savvaļā Eiropā.

Latvijā kultivēts krūms, reti savvaļā kā dārzbēglis.

Biotopi:

Atsevišķi krūmi vai to grupas sastopamas vecu parku apkaimē, upju krastos apdzīvotu vietu tuvumā un ceļmalās.

Īpašas norādes:

Dekoratīvs augs. Satur alkaloīdus. Tirdzniecībā ar nosaukumu "godži ogas" pārdod šī krūma kaltētas ogas, kas bagātas ar C vitamīnu.

Rare. Escape from cultivation. Solitarily specimens at the vicinities of old parks, in river valleys at settlements and on roadsides.

Редко. Дичает. Единичные экземпляры в окрестностях старых парков, по берегам рек по близости населенных пунктов и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: