mazais ūdenszieds

Lemna minor L.

Lemna minor L. attēls

latviski: mazais ūdenszieds

angliski: common Duckweed

vāciski: Kleine Wasserlinse

zviedriski: andmat

igauniski: väike lemmel

lietuviski: mažoji plūdena

krieviski: ряска маленькая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lemna minor L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, brīvi peldošs, sīks (ga 0.2-0.5 cm, 0.1-0.2 cm biezs) ūdensziedu dzimtas lakstaugs. Stublājs lapveidīgs, abpusēji plakans, reducēts un zaļš. Sakne viena, pavedienveidīga. Augs parasti vairojas veģetatīvi, zarojoties vienā pusē un veidojot nelielu dzinumu grupu (parasti pa 3-5). Zied ļoti reti, ziedi sīki, atrodas sānu plaisās pie stublāja pamata. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Kosmopolītiskas izplatības suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas stāvošos un lēni plūstošos ūdeņos. Dažreiz blīvi klāj visu ūdensbaseina virsmu. Viena no raksturīgām sugām vairākās brīvi peldošo lakstaugu klases (Cl. Lemnetea) augu sabiedrībās.

Īpašas norādes:

Līdzīgs parastajai spirodelai (Spirodela polyrhiza) un kuprainajam ūdensziedam (L. gibba). No spirodelas atšķirams pēc abpusēji zaļa (nevis apakšpusē violeti sārta) lapveidīgā stublāja, sakne viena (nevis pušķī vairākas). No kuprainā ūdenszieda atšķirams pēc abpusēji plakana (nevis apakšpusē sūkļveidīgi uzbiezināta, puslodesveidīga) stublāja.

Common. Groups of various size in stagnant and slowly moving waters.

Часто. Группы разной величины в стоячих и медленно текучих водах.

Līdzīgās sugas

  • Lemna turionifera Landolt (sārtais ūdenszieds)

    Latvijā sastopams arī mazajam ūdensziedam ļoti līdzīgais sārtais ūdenszieds Lemna turionifera Landolt (angliski: turion duckweed; zviedriski: röd andmat; igauniski: punatäpp-lemmel; vāciski: Rote Wasserlinse).

    Tā ir ģeogrāfiski plaša, bet sporādiska ziemeļu puslodes areāla, daudzviet neievērota un nepilnīgi izpētīta vietējās floras suga Eirāzijā no Skandināvijas un Baltijas valstīm (kā uzskata, virzienā tālāk uz rietumiem līdz Lielbritānijai un Francijai – ieviesusies) līdz Japānai un plaši Ziemeļamerikā. Baltijas reģionā sārtais ūdenszieds ir, visticamāk, nereta suga (Igaunijā uz 2024.gadu dokumentēta ap 30 atradņu), taču, tā kā ļoti biežo Lemna minor herbārijos parasti neievāc vai vizuāli teritoriju sugu inventarizācijās noteic pavirši (vairākumu atradņu konstatē tieši pārvērtējot herbārijus), abu sugu līdzības dēļ faktiskā atradņu skaita novērtēšana ir apgrūtinoša. Sārtais ūdenszieds ir brīvi peldošs augs ar ieapaļu līdz plati eliptisku, lapveidīgu stublāju (ga 0.2-0.4 cm), ar trijām neskaidrām dzīslām un vienu pavedienveidīgu sakni.

    Pazīmes, kas atšķir sārto ūdensziedu no mazā ūdenszieda, ir trīs:

    ● galvenā: lapveida stublāja pamatnes tuvumā veidojas sīki, brūnzaļi (diametrs 0.8-1.6 milimetri) turioni jeb ziemojošie vairpumpuri, kas bagātīgi satur cieti, sezonas beigās atdalās no mātesauga un nogrimst uz ūdenstilpes grunts pārziemošanai;

    ● lapveida stublāja apakšpuse ir plakana, ar bieži iesarkanu apvidu saknes piestiprinājuma vietā un dažreiz papildus atsevišķiem sarkanīgiem plankumiem uz apakšpuses virsmas. Sarkanīgo nokrāsu plankumam piešķir antocianīna paaugstināta koncentrēšanās. Dažos avotos minēts, ka sarkanīgie plankumi veidojas arī uz plātnes virspuses;

    ● mikroskopiskā izpētē saskatāma papillu rinda gar plātnes vidusdzīslu. Parasti papillu (sīki paugurveida izvirzījumi no šūnu epidermas) skaits nav lielāks par 7.

    Mazajam ūdensziedam ziemojošo vairpumpuru jeb turionu nekad nav, antocianīna plankumi uz zaļās virsmas nav raksturīgi, papillu rinda gar plātnes vidusdzīslu neveidojas.

Apskati citas sugas: