Apraksts:
Mūžzaļa, līdz 20 m gara (Latvijā līdz 3-4 m gara) arāliju dzimtas liāna. Stumbrs vijīgs, ar tvērējsaknēm, ar kuru palīdzību suga piestiprinās pie vertikāla substrāta (mūra, koka stumbra u.tml.). Lapas uz neziedošiem dzinumiem (Latvijā efeja sastopama tikai[*] neziedošā veidā) staraini daivainas (ga, pl 3-7 cm), ar labi saredzamu gaišu dzīslojumu, plātnes pamats sekli sirdsveidīgs. Uz ziedošiem zariem lapas veselas, ziedi zaļgandzelteni, galviņveida čemurā. Auglis - melna oga.
[*] - ļoti retos gadījumos (ne meža noēnojumā) valsts piejūrā, pašos dienvidrietumos klimatiski labvēlīgos gados efeja vasaras beigās vai rudenī ir konstatēta ziedot. Šādas ziņas ir no 1998.g. (Rucava), kā arī 2019.g. oktobra (Nīca), kad uzziedējusi no meža pie mājām pārstādīta Baltijas efeja. Tāpat šī efeja nogatavinājusi sēklas, kas iesētas un 2020.g. bagātīgi sadīgušas.
Izplatība:
Suga plašā nozīmē sastopama subtropiskā un mērenā (īpaši mitrā, atlantiskā) klimata joslā Eiropā un dažviet Āzijā un Āfrikā. Šaurā izpratnē Baltijas varietāte sastopama tikai Skandināvijā un Baltijā; kopsugas areāla ziemeļmalā, sasniedzot ZA robežu. Kartē attēlota Hedera helix L. sensu lato izplatība.
Latvijā savvaļā tikai valsts rietumu piejūras daļā. Nereti tiek kultivēta apstādījumos (parasti gan kultivētie eksemplāri - ja vien tie nav pārstādīti no meža auga savvaļas izplatības apvidos -, šaurā nozīmē (s.str.) pēc pazīmēm neatbilst H.h. var. baltica, bet ir Hedera helix sensu lato - t.i., plašā nozīmē).
Biotopi:
Latvijā galvenokārt gāršas tipa platlapju mežos; veido nelielas grupas pārsvarā uz zemes. Kā tipiska liāna pa koku stumbriem augšup paceļas reti. Aukstās ziemās dažreiz apsalst.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. Western coastal part only. Groups in broad-leaved forests.
Очень редко. Только западное приморье. Группы в широколиственных лесах.