Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs līdz liels (ga 30-110 cm) rubiju dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai kāpelējošs. Uz stublāja šķautnēm, gar lapas malu un plātnes apakšpusē daudz asu, āķveidīgu dzeloņu. Lapas neīstā mieturī pa 6 vai 8, lineāri lancetiskas (ga 2-5 cm, pl 0.3-0.6 cm), visplatākās augšpus vidus, galā ar dzeloņsmaili. Ziedi saliktos divžuburoņos stublāja galotnē un lapu žāklēs, garāki nekā lapas. Vainags zaļganbalts (pl 0.2-0.3 cm). Auglis - riekstiņš (ga 0.3-0.4 cm) divu riekstiņu skaldauglī, blīvi klāts ar gariem, atliektiem, skarbiem sarveida matiņiem. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Izplatība:
Eiropas, Rietumāzijas un Ziemeļāfrikas izcelsmes suga; mūsdienās izplatība kosmopolītiska.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas dārzos, tīrumos, nezālienēs, ceļmalās un dzelzceļu uzbērumos.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākā neīstajai madarai (G. spurium), kam tāpat raksturīgs gulošs vai kāpelējošs, blīvi dzeloņains stublājs un lapas, lapas neīstā mieturī pa 6-8. Atšķirama pēc zaļganbaltiem (ne zaļgandzelteniem) ziediem, lapas visplatākās augšpus vidus (ne vidusdaļā), augļi klāti ar gariem (ne īsiem) sarveida matiņiem.
Mazāk līdzīga upmalas madarai (G. rivale), kam raksturīgi lielāki, balti ziedi un spīdīga lapas virspuse, kā arī sīks un kails auglis.
Not rare. Groups of various size in fields, wasty places, on roadsides and along railways.
Нередко. Группы разной величины на полях, в сорных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
