Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vasarzaļš olīvu dzimtas koks (augstums līdz 40 m) ar plašu vainagu. Miza pelēka. Zari horizontāli. Lapas lielas (ga 15-35 cm, pl 10-20 cm), nepāra plūksnaini saliktas no 7-13 iegareni lancetiskām (ga 4-10 cm, pl 2-5 cm) lapiņām ar zobainu malu un ķīļveida pamatu. Ziedu ķekari blīvos pušķos lapu žāklēs. Auglis - spārnulis (riekstiņš ar 3-4 cm garu, plēvjainu spārnu). Salīdzinājumā ar citām lapkoku sugām lapas pavasarī plaukst vēlu, bet rudenī nobirst vienas no pirmajām. Zied maijā.
Izplatība:
Eiropā plaši sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā valstī. Latvija atrodas tuvu sugas areāla ziemeļu malai.
Biotopi:
Dažādos mežos tīraudzēs un mistrojumā ar citiem lapkokiem. Ošu mežu augu sabiedrības Latvijā attiecināmas pie divām veģetācijas klasēm - Eiropas lapkoku mežiem (Cl. Querco-Fagetea) un, retumis, pie Eirosibīrijas melnalkšņu staignājiem (Cl. Alnetea glutinosae). Aizņem 0.8% (2000.g.) no Latvijas mežu kopplatības.
Īpašas norādes:
Rūpnieciski vērtīgs koks.
Rather common. In ash-dominated and mixed forests.
Довольно часто. Чистые и смешанные насаждения.
