lielā kosa

Equisetum telmateia Ehrh.

Equisetum telmateia Ehrh. attēls
  • lielā kosa attēls
  • lielā kosa attēls

latviski: lielā kosa

angliski: great Horsetail

vāciski: Riesen-Schachtelhalm

zviedriski: jättefräken

igauniski:

lietuviski: didysis asiūklis

krieviski: хвощ большой

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Equisetum telmateia Ehrh. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 0.6-1.5 m, reti - vairāk) kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs. Pavasarī pirmie izaug brūndzeltenie dzinumi ar sporu nesējiem (auglīgie dzinumi). Bezzarainā auglīgā dzinuma makstis satuvinātas, ar 20-30 īlenveida zobiņiem galā. Pēc sporu nogatavošanās strupajā strobilā (ga 2-7 cm) auglīgie dzinumi atmirst un izaug vasaras jeb neauglīgie dzinumi. To stublājs gluds, bālgans, ar 20-40 smalkām ribiņām. Stublāja centrālais dobums liels, ap divas trešdaļas no stublāja diametra (Ø 1-1.5 cm). Stublāja ribiņu un maksts zobiņu skaits vienāds. Zaru mieturu daudz, tie horizontāli atstāv no stublāja, zarojums blīvs līdz pat galotnei, zari vienkārši. Sporas nogatavojas jūlijā, augustā. Latvijā lielā kosa vairojas veģetatīvi ar sakneņiem, pie mums areāla ziemeļu nomalē tā sasniedz vienu no lielākajiem augumiem, kāds zināms šai sugai (līdz pat 2.6 m). Daudzviet citur Eiropā, sevišķi kalnos, šī suga ir krietni mazāka.

Izplatība:

Rietumu, vidus un dienvidu Eiropā sastopama suga, retumis un izklaidus arī dažviet Āzijā un Āfrikā.

Latvijā ļoti reti, ārpus vienlaidu areāla ziemeļaustrumu malas. Līdz 2018.g. bija zināma viena atradne Ventas krastā. Kopš 2018.g. atrasta vēl divās atradnēs valsts DR (Gramzda, Priekule).

Biotopi:

Ilggadīgi stabila atradne upes krasta avoksnainā nogāzē. Atradnes paplašināšanās vai sašaurināšanās nav konstatēta. Arī jaunās atradnes līdzīgos biotopos.

Īpašas norādes:

No citām kosām viegli atšķirama pēc izmēra un zarojuma.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. On a long-persisting habitat on the wet, rich in springs slope of riverbank. A stable group. Two more localities since 2018 in similar conditions.

Редчайший. Известны три (новейшие - 2018 г.) местонахождения на ключистых береговых склонах к реке.

Apskati citas sugas: