Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta)
Sporaugi ar skaidri nodalītu paaudžu maiņu, bezdzimumpaaudzei jeb sporofītam vēlāk nomainot dzimumpaaudzi jeb gametofītu. Šajā ciklā dominē bezdzimumpaaudze, kas ir dabā redzamais paparžaugs ar sakņu sistēmu un zaļo virszemes daļu jeb vasu. Vairojas ar sporām, kas atrodas dažādas formas, izmēra un novietojuma sporu nesējos. Sporas var būt gan morfoloģiski un fizioloģiski vienādas (izosporas), gan atšķirīgas (heterosporas). Dzimumpaaudzes ciklā no uzdīgušās sporas veidojas plātnīte jeb protallijs, uz kā atrodas vīrišķie un sievišķie vairošanās orgāni. Apaugļošanās rezultātā veidojas zigota, no kuras izaug paparžaugs ar sakņu sistēmu un zaļo virszemes daļu.
- Staipekņu apakšnodalījums (Lycopodiophytina)
- Staipekņu klase (Lycopsida (Lycopodiopsida))
- Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae)
- Ezereņu dzimta (Isoёtaceae)
- Staipekņu klase (Lycopsida (Lycopodiopsida))
- Kosu apakšnodalījums (Equisetophytina)
- Kosu klase (Sphenopsida (Equisetopsida))
- Kosu dzimta (Equisetaceae)
- Kosu klase (Sphenopsida (Equisetopsida))
- Paparžu (saldsaknīšu) apakšnodalījums (Polypodiophytina)
- Paparžu klase (Filicopsida (Pteropsida))
- Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae)
- Strauspaparžu jeb onokleju dzimta (Onocleaceae)
- Sievpaparžu dzimta (Athyriaceae)
- Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimta (Dryopteridaceae, syn. Aspidiaceae)
- Purvpaparžu dzimta (Thelypteridaceae)
- Sīkpaparžu dzimta (Aspleniaceae)
- Ēnpaparžu dzimta (Blechnaceae)
- Ērgļpaparžu jeb hipolepu dzimta (Hypolepidaceae)
- Saldsaknīšu dzimta (Polypodiaceae)
- Marsileju dzimta (Marsileaceae)
- Paparžu klase (Filicopsida (Pteropsida))
