iežmaugtais pameldrs

Eleocharis mamillata H.Lindb.

Eleocharis mamillata H.Lindb. attēls

latviski: iežmaugtais pameldrs

angliski:

vāciski: Zitzen-Sumpfsimse

zviedriski: veksäv

igauniski: muda-alss

lietuviski: karpuotasis duonis

krieviski: болотница сосочковая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Eleocharis mamillata H.Lindb. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Stublājs apaļš, saknenis ložņājošs. Stublājs diezgan resns un drukns, bez lapām; ir tikai lapu makstis pie pamata. Vārpiņa stublāja galā iegareni olveidīga (ga 0.8-1.5 cm), no stublāja nodalīta ar acīm redzamu iežmaugu. Vārpiņā visbiežāk 15-20 ziedi. Apakšējā vārpiņas plēksne apņem apmēram pusi no vārpiņas pamata. Zieda plēksne olveidīga, tumšbrūna, ar zaļganu svītru vidū. Apziedņa matiņi 5-6 (dažreiz līdz 8), garāki nekā auglis. Irbuļa palieka plati koniska, platāka nekā gara. Auglis - dzeltenbrūns riekstiņš. Zied jūnija beigās un jūlijā.

Izplatība:

Mainīga izskata, Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala pasugas. Daži autori iežmaugto pameldru aplūko kā purva pameldra (E. palustris) pasugu.

Latvijā retumis gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā Austrumlatvijā.

Biotopi:

Grupas vai blīvas audzes pārpurvotā ezeru piekrastē un seklūdenī, purvu apmalēs un grāvjos.

Īpašas norādes:

Līdzīgs citiem vidēja lieluma pameldriem, bet atšķirams pēc iegareni olveidīgas ziedkopas stublāja galā, kas ar iežmaugu nodalīta no stublāja (citām sugām Latvijā ziedkopa šādi nav nodalīta). Apziedņa matiņi 5-6 (nevis 4 vai apziedņa matiņu nav), garāki nekā auglis (nevis tikpat gari vai īsāki).

Rather rare. Mostly eastern part. Groups on swampy floodplains at lakes and in shallow water, in ditches and mires.

Изредка. Преимущественно восточная часть. Группы по заболоченным берегам озер и на мелководье, в канавах и по окраинам болот.

Līdzīgās sugas

  • Eleocharis ovata (Roth) Roem. et Schult. (olveida pameldrs)

    Latvijā par izzudušu tiek uzskatīts olveida pameldrs (Eleocharis ovata (Roth) Roem. et Schult.), kas kādreiz atrasts mitrās krastmalās. Tas ir viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-20 cm) lakstaugs, kas veido nelielu, blīvu ceru. Stublāji apaļi, bezlapaini, nevienāda garuma. Stublāja galā raksturīga apaļa vai ieapaļi olveidīga vārpiņa (ga 0.4-0.8 cm). Vārpiņas apakšējā plēksne aptver pusi no vārpiņas pamata. Zieda segplēksne brūna, strupa, ar zaļu vidus svītru. Apziedņa matiņi 5-7, zobaini. Zied no jūlija līdz septembrim. Meklējams izžūstošās ieplakās, krastmalās, nosusinātos zivju dīķos un mitrās vietās ar skraju veģetācijas segumu. To vasaras beigās un rudenī teorētiski iespējams atrast visā valsts teritorijā, jo olveida pameldram Baltijas valstīs ir savrupas atradnes ziemeļos no sugas pamatareāla Viduseiropas siltajos apvidos un Āzijā. Uzmanību piesaista ar blīvo ceru un dažādgaruma stublājiem, kā galos ir ieapaļas vārpiņas. Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.

Apskati citas sugas: