Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Mūžzaļš, neliels (ga 15-25 cm) staipekņu dzimtas sporaugs. Pazemes stublājs garš, ložņājošs, atrodas līdz 5 cm dziļi humusa slānī. Virszemes stublājs stāvs, plakans. Zaru daudz, tie plakani, ap 3-4 mm plati, izplesti vēdekļveidā. Zarojums dakšveidīgs. Lapas zvīņveida, zaru sānos ar atstāvošu galu, zaru apakšpusē sīkākas nekā virspusē. Sporu nesēji pa 1 vai 2 uz malējiem zariem. Sporas nogatavojas jūlija beigās un augustā.
Latvijā sastopams arī trejvārpu un parastā plakanstaipekņa hibrīds – Zeilera plakanstaipeknis – Diphasiastrum x zeilleri (Rouy) Holub, ja to nodala par pamatu ņemot Diphasiastrum ģints ietvaru. Tajā apvienotas abu mātessugu pazīmes mainīgā izpausmē, lai gan vizuāli šī hibrīdsuga manāmi vairāk atgādina parasto plakanstaipekni. Šī Ziemeļamerikas–Eirāzijas suga sastopama gandrīz visā valsts teritorijā, vairāk austrumu daļā. Agrākajos herbārijos nereti tā attiecināta pie kādas no mātessugām. Zeilera plakanstaipekņa pazemes stublājs atrodas salīdzinoši dziļāk augsnē – līdz 15 cm, to uzskata par ekoloģiski piemērotāku būtiskākiem vides traucējumiem (degšana, zemsedzes bojāšana). Zaru sakārtojums vēdekļveidīgajos pušķos šaurākā leņķī (30-35°) nekā parastajam plakanstaipeknim (ap 45°), pušķis salīdzinoši izkliedētāks, bet ne regulāri vēdekļveida. Laterālās lapas piespiesti izliektas, atšķiras arī dažādā novietojuma lapu lielumi un to forma. Spornesēji gan uz centrālā dzinuma, gan sānzariem, zaroti, parasti pa 3-4. Sporofilu seglapas ovālas ar nosmailotu galu (nevis strupu galu). Atbilstoši jaunākajai Sarkanās grāmatas redakcijai, arī Zeilera plakanstaipeknis iekļauts VU – jutīgo sugu kategorijā kā patstāvīgs taksons.
Izplatība:
Eiropas lielākajā daļā, neiekļaujot rietumus un dienvidus, kā arī Āzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan reti visā valstī, biežāk centrālajā daļā.
Biotopi:
Parasti aug grupās vai dažus kvadrātmetrus lielās monodominantās audzēs priežu mežos sausās minerālaugsnēs. Dekoratīvo īpašību dēļ lielo pilsētu tuvumā tiek izplūkts. Sausu priežu mežu (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion) augu sabiedrību neiztrūkstoša suga.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs. Līdzīgs trejvārpu plakanstaipeknim (D. tristachyum). Atšķirams pēc vēdekļveidā izplestiem (nevis vairāk vai mazāk stāviem) zariem, zari salīdzinoši platāki, lapas zara apakšpusē sīkākas (nevis vienādas abās zara pusēs), sporu nesēji pa 1(2) uz malējiem zariem (nevis visbiežāk pa 3 uz centrālā zara).
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. LatSG-2025 suga iekļauta VU – jutīgo sugu kategorijā, lietojot pamatnosaukumu Diphasiastrum complanatum. Šajā kategorijā kā atsevišķs taksons iekļauts arī Zeilera plakanstaipeknis (hibrīdsuga).
Summary:
Rather rare. Groups in dry pine forests, especially in the central part.
Обобщение:
Довольно редко. Группы в сухих сосновых лесах, особенно в центральной части страны.
