Alpu raganzālīte

Circaea alpina L.

Circaea alpina L. attēls

latviski: Alpu raganzālīte

angliski: alpine Enchanter’s-nightshade

vāciski: Alpen-Hexenkraut

zviedriski: dvärghäxört

igauniski: harilik nõiakold

lietuviski: mažoji dantenė

krieviski: двулепестник альпийский

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Circaea alpina L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 7-20 cm) naktssveču dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro maz, trausls un sulīgs, kails (retumis skraji apmatots). Stublājs un lapas kāts bieži ar sārtu nokrāsu. Lapas spožas, zaļas, olveida (ga 3-6 cm, pl 1-4 cm), uz stublāja pretējas. Pie stublāja pamata vienmēr ir sīkākas, it kā neattīstītas, lapiņas. Plātnes mala nevienādzobaina vai jomaini zobaina, gals smails, pamats sirdsveidīgs. Lapas kāts aptuveni plātnes garumā. Ziedi skrajā ķekarā stublāja galotnē un zaru galā. Pie ziedkāta pamata ir sīka, īlenveidīga pieziedlapa. Kauss divdaļīgs, dziļi šķelts, kausa daļas horizontālas (ga ap 0.2 cm). Vainags balts, sastāv no 2 otrādi olveidīgām vainaglapām, kas mazliet īsākas nekā kauss, bet galā jomainas. Putekšnīcas (ziedam ir 2 putekšņlapas) un jomainā drīksna brūnsārtas. Auglis - bumbierveidīgs riekstiņš garā kātā, no augļkopas ass atstāv vairāk vai mazāk horizontāli. Auglī viens cirknis ar vienu sēklu, auglis ārpusē ar sarveida matiņiem. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība:

Ziemeļu un kalnu apvidu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Tipiska meža suga. Grupas mitros lapkoku un jauktos mežos auglīgās vietās.

Īpašas norādes:

Līdzīga Latvijā ļoti retajai vidējai raganzālītei (C. x intermedia). Atšķirama pēc mazāka auguma, vainaglapas īsākas nekā kauss (nevis vienāda garuma vai garākas), auglis viencirkņa (nevis divcirkņu), drīksna jomaina (nevis acīm redzami divdaivaina). Vidējo raganzālīti uzskata par sterilu Alpu un lielās (C. lutetiana) raganzālītes hibrīdu, kas vairojas veģetatīvi.

Rather rare. Groups in wet, fertile deciduous and mixed forests.

Изредка. Группы в мокрых лиственных и елово-лиственных лесах на плодородной почве.

Apskati citas sugas: