Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 7-20 cm) naktssveču dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro maz, trausls un sulīgs, kails (retumis skraji apmatots). Stublājs un lapas kāts bieži ar sārtu nokrāsu. Lapas spožas, zaļas, olveida (ga 3-6 cm, pl 1-4 cm), uz stublāja pretējas. Pie stublāja pamata vienmēr ir sīkākas, it kā neattīstītas, lapiņas. Plātnes mala nevienādzobaina vai jomaini zobaina, gals smails, pamats sirdsveidīgs. Lapas kāts aptuveni plātnes garumā. Ziedi skrajā ķekarā stublāja galotnē un zaru galā. Pie ziedkāta pamata ir sīka, īlenveidīga pieziedlapa. Kauss divdaļīgs, dziļi šķelts, kausa daļas horizontālas (ga ap 0.2 cm). Vainags balts, sastāv no 2 otrādi olveidīgām vainaglapām, kas mazliet īsākas nekā kauss, bet galā jomainas. Putekšnīcas (ziedam ir 2 putekšņlapas) un jomainā drīksna brūnsārtas. Auglis - bumbierveidīgs riekstiņš garā kātā, no augļkopas ass atstāv vairāk vai mazāk horizontāli. Auglī viens cirknis ar vienu sēklu, auglis ārpusē ar sarveida matiņiem. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Ziemeļu un kalnu apvidu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Tipiska meža suga. Grupas mitros lapkoku un jauktos mežos auglīgās vietās.
Īpašas norādes:
Līdzīga Latvijā ļoti retajai vidējai raganzālītei (C. x intermedia). Atšķirama pēc mazāka auguma, vainaglapas īsākas nekā kauss (nevis vienāda garuma vai garākas), auglis viencirkņa (nevis divcirkņu), drīksna jomaina (nevis acīm redzami divdaivaina). Vidējo raganzālīti uzskata par sterilu Alpu un lielās (C. lutetiana) raganzālītes hibrīdu, kas vairojas veģetatīvi.
Rather rare. Groups in wet, fertile deciduous and mixed forests.
Изредка. Группы в мокрых лиственных и елово-лиственных лесах на плодородной почве.