Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 35-120 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, sīkrievains, parasti kails un nezaro. Lapas uz stublāja pamīšus, sēdošas, kailas, lancetiskas vai lineāras (ga 3-12 cm, pl 0.4-2 cm). Lapas mala gluda, gals smails. Piezemes lapas lancetiskas vai ķīļveidīgas, ar kātu. Ziedi ļoti lieli (ga 3-5.5 cm), zili, plati zvanveidīgi, pa 2-7 stublāja galotnē skrajā ķekarā. Kauslapas lancetiskas, atliekušās. Vainags saaudzis apmēram līdz trešdaļai, daivas īsi smailas. Drīksna trīsžuburaina, garāka nekā putekšņlapas. Auglis - stāva, kaila pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Galvenokārt Eiropā, vietumis Āzijā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas sausos mežos, krūmājos, pļavās, upju krastu un pauguru nogāzēs.
Īpašas norādes:
Pēc lielajiem, plati zvanveidīgajiem ziediem ar trīsžuburainu drīksnu viegli atšķirama no citām pulkstenītēm.
Rather common. Small groups in dry forests, shrubs, meadows and on hillslopes.
Довольно часто. Hебольшиe группы в сухих лесах, кустарниках, на лугах и по склонам холмов.
