Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīga, sīka vai neliela (ga 5-25 cm), zaļgana čūskmēlīšu dzimtas paparde. Viss augs kopumā ir kātaina lapa. Tā sastāv no divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas neauglīgās daļas ar kātu un auglīgās daļas, kas atrodas uz atsevišķa kāta un galotnē beidzas ar zarainu sporangiju sastatu, kurā nogatavojas sporas. Auglīgās un neauglīgās daļas kāti savienojas tuvu pie zemes. Neauglīgās daļas plātnei (ga 3-5 cm, pl 2-6 cm) pēdējās pakāpes plūksnas strupas, kāta garums 3-15 cm. Paparde vislabāk identificējama no jūnija beigām līdz augusta sākumam, kad auglīgā un neauglīgā daļa ir pilnīgi izaugusi.
Izplatība:
Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga.
Latvijā reti gandrīz visā teritorijā, neiekļaujot Zemgales līdzenumu, kur trūkst piemērotu biotopu. Galvenokārt sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausos priežu mežos, krūmājos un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām ķekarpapardēm. Uzmanība jāpievērš neauglīgās daļas plūksnojuma veidam un plūksnu formai, kā arī lapas kātam. Aprakstītajai sugai raksturīgs divkāršs vai trīskāršs plūksnojums, strupas plūksnas, atsevišķs kāts auglīgajai un neauglīgajai lapas daļai.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Solitarily specimens and small groups in dry pine forests, shrubs and on roadsides.
Редко. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих сосновых лесах, кустарниках и по обочинам дорог.
