Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīga, sīka (ga 8-20 cm), gaišzaļa čūskmēlīšu dzimtas paparde. Viss augs kopumā ir kātaina lapa. Tā sastāv no divkārt plūksnaini dalītas neauglīgās daļas ar īsu kātu un iegarenām plūksnām (ga 1-3 cm, pl 0.8-1.5 cm), kas atrodas apmēram lapas vidusdaļā. Auglīgā daļa ir lapas kāta turpinājums un galotnē beidzas ar vienpusējai ziedu skarai līdzīgu zarainu sporangiju sastatu, kurā nogatavojas sporas. Paparde vislabāk identificējama no jūnija beigām līdz augusta sākumam, kad auglīgā un neauglīgā daļa ir pilnīgi izaugusi.
Izplatība:
Sastopama Skandināvijas pussalas dienviddaļā, Baltijas valstīs un Eiropas centrālajā daļā, kā arī Ziemeļamerikā. Visā areālā ļoti rets augs.
Latvijā ļoti reti gandrīz visā valstī, neiekļaujot austrumu daļu, kur pagaidām nav atrasta. Latviju šķērso sugas areāla ZA robeža.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri sausās pļavās, sausos un skrajos mežos, mežmalās. Parasti eksemplāru skaits atradnē mazs. Izmīdīšana, biotopa uzaršana, aizaugšana ar krūmiem vai masīviem lakstaugiem postoši ietekmē sugas populācijas.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām ķekarpapardēm. Uzmanība jāpievērš neauglīgās daļas plūksnojuma veidam un plūksnu formai, kā arī lapas kātam (kopējs vai atsevišķs abām lapas daļām). Aprakstītajai sugai raksturīgs divkāršs plūksnojums, iegarenas plūksnas, kopējs lapas kāts.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Very rare. Solitarily specimens in dry meadows, sparse and dry forests.
Очень редко. Единичные экземпляры на сухих лугах, в изреженных и сухих лесах.
