ložņu smilga

Agrostis stolonifera L. (syn. A. stolonizans Besser ex Schult. et Schult.f., incl. A. straminea Hartm., syn. A. stolonifera ssp. straminea (Hartm.) Tzvelev)

Agrostis stolonifera L. attēls

latviski: ložņu smilga

angliski: creeping Bent

vāciski: Weißes Straußgras

zviedru: krypven

igauņu: valge kastehein

lietuviešu: baltoji smilga

krievu: полевица побегообразующая

  • agrostis-stolonifera-l
  • agrostis-stolonifera-l-B

Izplatība kartē

Agrostis stolonifera L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Agrostis stolonifera L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs veido stīgojošus virszemes dzinumus, kas mezglos sakņojas un veido irdenu ceru. Sakneņu nav. Stiebrs pie pamata lauzīts, pacils, augšdaļā stāvs. Lapas plakanas (pl 0.3-0.7 cm), abpusēji raupjas. Lapas mēlīte smaila (ga 0.5-0.6 cm). Ziedu skara plaša (ga 5-20 cm), noziedējusi sakļaujas, zari raupji. Ziedu vārpiņas sīkas, ar 1 divdzimumu ziedu. Vārpiņas plēkšņu šķautne sīkdzeloņaina. Zieda plēksnes nevienāda garuma (ārējā daudz garāka). Akota nav vai tas ļoti īss, tikko manāms. Auglis - sīks grauds. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas vai citus zemākus taksonus.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Grupas un audzes dažādos pārmitros, atklātos biotopos: pļavās, purvos, grāvjos, peļķveida padziļinājumos un gar ūdenstilpēm. Raksturīga suga augu sabiedrībās pārpurvotās vai periodiski applūstošās ūdenstilpju krastmalās: Cl. Phragmitetea, All. Phragmition un zāļu purvos: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, All. Caricion fuscae.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām smilgām, sevišķi pie pamata lauzītu stiebru veidojošām suņu un vīnkalnu smilgai (sk. sugas apraksta daļu). Citas smilgas - parastā (A.tenuis) un lielā smilga (A. gigantea) - nekad neveido pie pamata pacilu, lauzītu stiebru un stīgojošus virszemes dzinumus.

Common. Groups and growths in open, wet habitats: meadows, mires, flooded cavities and ditches, at water-bodies. Related A. canina is also common in similar habitats while A. vinealis is rare in dry, sandy habitats.

Часто. Группы и заросли в мокрых, открытых местообитаниях: на лугах и болотах, в затопленных понижениях и канавах, у водоемов. Близкая A. canina также довольно часто в похожих биотопах, а A. vinealis редка в сухих, песчаных местах.

Līdzīgās sugas

  • Agrostis canina L. (suņu smilga)

    Līdzīgas ir vēl 2 smilgu sugas: suņu (A. canina L.) un vīnkalnu (A. vinealis Schreb.). Suņu smilga arī veido stīgojošus virszemes dzinumus un velēnu, tai nav sakneņu. Arī stiebrs pie pamata bieži lauzīts. Lapām ir plati trīsstūraina mēlīte (ga 0.3-0.5 cm). Piezemes lapas parasti ierotījušās. Lapas šauras (pl 0.15-0.3 cm). Galvenās atšķirības pazīmes no ložņu smilgas: ir tikai viena (ārējā) zieda plēksne, ir lauzīts akots, kas pārsniedz vārpiņu. Sastopama diezgan bieži līdzīgos biotopos kā ložņu smilga.

  • Agrostis vinealis Schreb. (vīnkalnu smilga)

    Ložņu smilgai līdzīga ir arī vīnkalnu smilga (A. vinealis Schreb.). Vīnkalnu smilga Latvijā sastopama reti: sausās ceļmalās, kāpās un smilšainos upju krastos. Sugas izplatība Latvijā nepietiekami izpētīta. Pazīmju ziņā tā ir vislīdzīgākā suņu smilgai: ar tikai vienu (ārējo) zieda plēksni un lauzītu akotu, kas pārsniedz vārpiņu. Velēnu neveido. Ir īsi sakneņi. Stiebrs pie pamata pacils, lauzīts. Skara šaura, bieži ar sārti violetu nokrāsu, skaras zari īsi. Lapas bieži ieritinātas (pl 0.15-0.3 cm). Lapas mēlīte strupa un īsa (ga 0.1-0.3 cm).

Apskati citas sugas: