Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, apmatots, bagātīgi zaro pie pamata. Lapas sīkas, no olveidīgām līdz iegarenām (ga 0.7-2 cm, pl 0.3-0.8 cm), gals smails, mala gluda vai plātnes augšdaļā ar dažiem zobiņiem, vismaz apakšdaļā apmatotas. Lapas kāts īss (ga ap 0.5 cm). Ziedi pušķos augšējo lapu žāklēs pa 2-6. Kauss (ga ap 0.5 cm) divlūpains, apmatots, apakšdaļā ar izcilni. Vainags (ga ap 0.7 cm) violeti sārts līdz gaiši violets, apakšlūpa ar seklu jomu. Auglis - brūns, olveidīgs riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Dienvideiropas izcelsmes suga, kas mūsdienās plaši sastopama Eirāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti veido dažāda lieluma grupas sausās, atklātās vietās pļavās, atmatās, kāpās un krastu nogāzēs, kā arī ceļu un dzelzceļu uzbērumos. Raksturīga suga sausieņu pļavu augu sabiedrībās: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
No nedaudz līdzīgajiem mārsiliem (Thymus spp.) atšķirama pēc ziediem lapu žāklēs (nevis skaidri nodalītā galotnes ziedkopā), arī zieda krāsā dominē zili violetie (nevis sarkanie) toņi.
Common. Groups of various size in dry meadows and dunes, on fallow-lands, hillslopes and roadsides, and along railways.
Часто. Группы разной величины на сухих лугах и залежах, в дюнах, по склонам холмов, обочинам дорог и вдоль железных дорог.
