krupju dzimta (Bufonidae)

Bezastaino abinieku kārtas dzimta. Pieder senas izcelsmes, vismaz 78 miljonus gadus sena, mūsdienās plaši un daudzveidīgi evolucionējusi krupju grupa, kuras izcelsmes reģions bijis Dienvidamerika. Dzimta krupju grupā ir viena no lielākajām, mūsdienās ģeogrāfiski plaši sastopama gandrīz visā pasaulē, neiekļaujot Austrālijas un tai piegulošo Klusā okeāna salu reģionu. Pie mums sastopamā Bufo ģints ir viena no mērenā klimata zemēs pazīstamākajām un izplatītākajām, lai gan sugu skaits tajā nav liels; ir vismaz piecas citas šīs dzimtas ģintis pasaulē, kur sugu skaits ir lielāks. Tiesa, kopš 2006.g. vairākas agrāk Bufo ģintī ietilpinātās sugas (tostarp pie mums sastopamie smilšu un zaļais krupis) ir pārvietotas citās ģintīs. Krupju dzimtas sugu pazīmēm pieder indes dziedzeru – parotīdu – esamība visbiežāk galvas aizmugurē, kas tiek aktivizēti, ja krupis jūt apdraudējumu. Sugām nav zobu, āda parasti raupja un kārpaina, neuzkrītošās krāsās. Sastopamības biotopi ļoti dažādi – no tuksnešiem līdz tropu lietusmežiem. Atskaitot vienu ģinti, pārējās šīs krupju dzimtas ģintīs jaunās paaudzes attīstība ir tradicionālajā olas(ikra)–kāpura(kurkuļa)–pieauguša indivīda metamorfozes secībā ūdens vidē. Dažām sugām mātītes ir lielākas nekā tēviņi, bet tēviņi iegūst īslaicīgi sezonāli spilgtāku krāsojumu un (vai) krāsas pārmaiņas nārsta laikā.

Pasaulē ap 655 sugas apmēram 55 ģintīs. Latvijā agrāk viena ģints ar 3 sugām, pēc taksonomiskajām izmaiņām: trīs ģintis ar vienu sugu katrā. Kopumā šajā dzimtā pēc varžu dzimtas sastopami nākamie biežākie mūsu faunas abinieki.