Bezastaino abinieku kārtas dzimta. Skaitliski viena no lielākajām varžu dzimtām. Pieder sīkas vai nelielas sugas, kā ķermeņa garums parasti 2–17 cm ietvaros, galvenokārt ap 4–7 cm garas vardes. Raksturīga šo sugu pazīme ir evolūcijā izveidojušies gļotaini piesūcekņveida dziedzeri uz kāju pirkstiem, jo šīs sugas, kā liecina nosaukums (bet nebūt ne visas!), dzīvo uz augiem un pārvietojas pa lapotni mežaini-krūmainā vidē. To Hylidae sugu vidū, kuras nedzīvo uz kokiem, piesūcekņi ir reducēti vai izzuduši. Raksturīgas lielas acis, laba binokulārā redze. Atsevišķas sīkās kokvardes mitrajos tropu reģionos olas nērš miniatūros ūdensbaseinos, kas izveidojušies resnu koku žāklēs vai pusatklātos dobumos, vai epifītu-bromēlijaugu un citu ziedaugu tvertņveida lapojuma pamatdaļā; viss šo sugu dzīves cikls aizrit koku lapotnē.
Ģeogrāfiski kokvaržu dzimtas sugas sastopamas Ziemeļu, Centrālajā un Dienvidu Amerikā (neiekļaujot boreālos apgabalus un sausos apgabalus Čīlē un Patagonijā), kā arī, mazākā skaitā, Eirāzijā un Austrālijā (neiekļaujot Eirāzijas apgabalus uz ziemeļiem no stepes zonas, kā arī, mazliet neparasti, bioloģiski daudzveidīgo plašo subtropu–tropu mitro mežu daļu no Indijas līdz Borneo). Gandrīz nemaz šo sugu nav Āfrikā. Eiropā reta dzimta.
Kopumā pasaulē nodala ap 1060 sugas vismaz 52 ģintīs. Latvijā tikai viena suga.
