Leccinum vulpinum Watling
- latviski: sila lācītis
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: pušyninis raudonviršis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 5-15 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, ruda vai sarkanbrūna, sausa, blāva, tūbaina. Mīkstums balts, stingrs, griezumā cepurītē krāsu nemaina, kātiņā kļūst sārts, augšdaļā pakāpeniski nokrāsojas violets vai brūngans, pie pamata zili zaļš, ar vāju, patīkamu smaržu un maigu garšu.
Stobriņi sākumā balti, vēlāk netīri balti ar vāji violetu nokrāsu, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.
Kātiņš 8-20 cm garš, 2-4,4 cm resns, sākumā vēderains, vēlāk cilindrisks, stingrs, balts, sākumā ar bālganām, vēlāk sarkanīgām līdz tumši brūnām vai melnganām zvīņām.
Sporas gludas, vārpstveida - elipsoīdas, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 13-16 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Priežu mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, VIII- IX.
Līdzīgās sugas Leccinum versipelle - dzeltenbrūnā apšubeka, kura ir bērzu mikorizas sēne un kurai uz kātiņa ir melnas zvīņas. Leccinum aurantiacum - parastā apšubeka, kurai uz kātiņa ir sarkanīgas zvīņas, un kura veido mikorizu ar apsi. Ļoti līdzīga ir arī retāk satopamā suga Leccinum quercinum - ozolu lācītis, kas veido mikorizu ar ozolu.
Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in pine forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сосновых лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.