vīnsarkanā bērzlape

Russula vinosa Lindbl.

Russula vinosa Lindbl. attēls

latviski: vīnsarkanā bērzlape

angliski:

vāciski: Weinroter Graustieltäubling

zviedriski:

igauniski: veinpunane pilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-12 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, vecumā ieliekta, stingra, parasti vīna vai purpursarkana ar brūnganu vidu, izbalējot dažreiz visa brūngana, ar vai bez sārto krāsu paliekām, retāk ar vara vai olīvzaļu nokrāsu. Mala vecumā īsi rievota. Virsmiziņa vietām spoža, malā reizēm bāli apsarmota, līdz 1/2 novelkama. Mīkstums biezs, balts, griezumā bieži dzeltenīgi, vāji sārtojas, kļūst pelēcīgs, no formalīna (arī kātiņā) sarkans, ar vāju augļu, vīstot medus smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

dzeltenīgas, vecumā pelēcīgas, šķautnēs reizēm sārtas, tur ievainotas melnē, 4-11 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, vecumā reizēm brīvas, jauniem augļķermeņiem mazliet rūgtenas.

Kātiņš:

3-8 cm garš, 1,3-3 cm resns, cilindrisks, stingrs, balts vēlāk porains, pelēcīgs ar tumšu rievojumu.

Sporas:

ar zemām, izolētām kārpiņām, +- elipsoīdas, masā krēmkrāsas, 7,5-11(11,5) x 5,7-8(8,5) μm.

Trofiskā grupa :

Skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros skuju koku mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, common, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. vinososordida - tumšvīna bērzlapei garša nav gluži maiga, uz formalīnu reaģē vāji, virsmiziņas uzbūve un sporas citādas, sastopama reti (vienīgais ievākums Saulkrastos). R. rickeni - Rikena bērzlapei (tax. R. vinosa) kāts sārts, reti (Kangari, Ikšķile).

Īpašas norādes :

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: