mainīgā bērzlape

Russula decolorans (Fr.) Fr.

Russula decolorans (Fr.) Fr. attēls

latviski: mainīgā bērzlape

angliski:

vāciski: Orangeroter Graustieltäubling

zviedriski: Tegelkremla

igauniski: tuhmuv pilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-12(14) cm plata, stingra, sākumā izliekta ar iedobi, vecumā ieliekta, dzeltenīgi oranža vai bāli oranžsarkana, izbālējot netīri dzeltenīga ar vai bez sarkanīgām joslām, vidū bieži gaišāka ar ilgi gludu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums biezs, balts, vēlāk kļūst pelēcīgs, stingrs, vecumā trauslāks, ar neizteiktu smaržu un maigu, lapiņās sākumā mazliet rūgtenu garšu.

Lapiņas:

bāli sviesta dzeltenas, vecumā pelēcīgas, šķautnēs melnē, līdz 15 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai brīvas.

Kātiņš:

4-10 cm garš, 1,5-2,5 cm resns, cilindrisks, stingrs, blīvs, vēlāk sūkļains, balts, vecumā pelēks, ievainojumu vietās melnē.

Sporas:

ar garām, +_ savienotām kārpiņām, iegarenas līdz elipsoīdas, masā bālā okerkrāsā, (7,5)9-12(14) x 7-10(12) μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros priežu mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist pine forests, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных сосновых лесах, в Латвии очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. paludosa – purva bērzlape līdzīga kamēr jauna (sk. aprakstu), R.steinbachii - (R.decolorans forma) koši gaišsarkana.

Īpašas norādes :

Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: