Vinca minor L.
- latviski: mazā kapmirte
- angliski: lesser Periwinkle
- vāciski: Kleines Immergrün
- zviedru: vintergröna
- igauņu: väike igihali
- lietuviešu: mažoji žiemė
- krievu: барвинок малый
Apraksts: Mūžzaļš, neliels (ga 10-20 cm augsts) oleandru dzimtas sīkkrūms, kas veido līdz 80 cm garus gulošus, sakņojošos dzinumus. Tādējādi augs veido blīvu, segveidīgu audzi. Lapas pretējas, vienkāršas, kailas un eliptiskas (ga 3-5 cm, pl 1.5-2.5 cm). Plātnes virspuse spīdīga, zaļa, apakšpuse blāvi zaļa, mala gluda, gals smails. Ziedi lieli (pl 2-3 cm), pa vienam lapu žāklē. Vainags spilgti zils vai zili violets, piecdaļīgs, stobriņš ap 1 cm garš. Saaugušās kauslapas daudz īsākas nekā vainaga stobriņš. Auglis - divu someņu kopauglis. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība: Eiropas rietumu (neiekļaujot Pireneju pussalu), centrālajā, dienvidu un dienvidaustrumu daļā izplatīta suga. Plaši kultivē ārpus pamatizplatības apvidus.
Latvijā plaši kultivēts augs, vietām pārgājis savvaļā.
Biotopi: Veido audzes vecos parkos, kapsētu apkaimē un mītņu tuvumā.
Īpašas norādes: Dekoratīvs augs.
Widely cultivated. Running wild at grave-yards, old parks and buildings.
Часто культивируемый вид. Местами дичает в окрестностях кладбищ, старых парков и жилья.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.