Rumex obtusifolius L.


Rumex obtusifolius L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Daudzgadīgs, vidējs līdz liels (ga 50-130 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, sīkrievains, zaļš vai sarkanīgi brūns, zaro ziedkopā. Lapas iegareni olveidīgas (ga līdz 25 cm, pl līdz 15 cm), ar kātu, apakšējo lapu kāta garums var pārsniegt plātnes garumu. Plātnes mala jomaina, gals strups vai noapaļots, pamats sekli sirdsveidīgs. Stublāja augšējās lapas lancetiskas, kāts īss, gals smails. Ziedi skrajā, bet lielā, daudzzarainā skarā. Skaras zari stāvi. Latvijā sastopamā suga pēc apziedņa lapu formas nodalāma divās pasugās: R.o. ssp. obtusifolius (sastopama retumis) un R.o. ssp. sylvestris (Wallr.) Čelak. (sastopama bieži). Pasugas tiek nodalītas atkarībā no iekšējo apziedņa lapu formas, kas var būt olveidīgi trīsstūraina vai iegareni olveidīga, un zobiņu garuma uz iekšējā apziedņa lapu malas (pasugai R.o. ssp. sylvestris raksturīgi visbiežāk 3 gari un īlensmaili zobiņi). Neatkarīgi no pasugas iekšējā apziedņa lapas ar lielu augonīti (kārpveida uzbiezinājumu uz augļa). Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība: Ļoti mainīga izskata Eiropas suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi: Dažāda lieluma grupas krūmājos, mežmalās, izmīdītos mežos, kā arī ceļmalās un dažādās nezālienēs.

Īpašas norādes: Pēc apakšējo lapu formas, skrajās ziedkopas un iegarenajiem augļiem ar lielu augonīti diezgan viegli atšķirama no citām skābenēm.

Common. Groups of various size in shrubs, disturbed forests, on roadsides and in various wasty places.

Часто. Группы разной величины в кустарниках, нарушенных лесах, по обочинам дорог и в сорных местах.

Līdzīgās sugas

  • Rumex sanguineus L. (asinssarkanā skābene)

    XX gs. vienreiz Rēzeknes apkaimē konstatēta asinssarkanā skābene (Rumex sanguineus L.). Tās Latvijai tuvākās dabiskās atradnes ir Skandināvijas dienviddaļā. Kopskatā šī suga ir ļoti līdzīga nelielai struplapu skābenei bez garkātainajām piezemes lapām. Stublājs stāvs (ga 40-90 cm), zaro ziedkopā, ziedkopa no vidus bezlapaina. Stublājs bieži ar sarkanīgu nokrāsu, tomēr tā nav noteicoša pazīme, jo mēdz būt arī pilnīgi zaļi eksemplāri. Ziedēšanas laikā nav piezemes lapu. Stublāja lapas plati lancetiskas vai lancetiskas (ga 6-14 cm, pl 2-5 cm), gals smails, mala attāli zobaina. Ziedu skaras garas. Visdrošāk atšķirama augļu laikā. Iekšējās apziedņa lapas ar lielu augonīti, šauras, augļu laikā spilgti sarkanas (ga 0.4-0.7 cm), mala gluda, gals īsi smails, pie pamata ar 2 ļoti īsiem un lejupvērstiem, āķveidīgiem zobiņveida izaugumiem. Zied jūlijā un augustā.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.