sirds mātere (Leonurus cardiaca L.)


Leonurus cardiaca L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Daudzgadīgs, liels (ga 30-120 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, kails (dažreiz apmatoti tikai mezgli un šķautnes). Lapas olveidīgi trīsstūrainas (ga 4-9 cm, pl 2-5 cm), parasti daivainas vai šķeltas, uz stublāja un zariem krusteniski pretējas. Lapas ar kātu, plātnes mala lielrantaina. Nereti ziedkopā lapas gandrīz veselas, ar gludu malu. Ziedi blīvos pušķos lapu žāklēs stublāja un zaru augšdaļā. Kauss kails, ar 5 smailiem zobiņiem, no kuriem 2 noliecas lejup. Vainags sārts (ga apmēram 1 cm), augšlūpa apmatota, apakšlūpas vidējā daiva garāka nekā sānu daivas. Stobriņš ar matiņu gredzenu. Auglis - tumšpelēku riekstiņu skaldauglis. Riekstiņa gals plakans. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība: Suga cēlusies mērenā klimata joslā Āzijā, no kurienes ieviesta Eiropā un plaši izplatījusies. Nereti sugas ietvaros nodala 2 pasugas: L.c. ssp. cardiaca (L. cardiaca s.str.) un L.c. ssp. villosus, no kurām otrā pasuga dažu autoru skatījumā atbilst sugas rangam. Leonurus cardiaca s.str. izplatība vairāk saistīta ar Viduseiropu, bet L. quinquelobatus (=L. cardiaca ssp. villosus (Desf. ex D'Urv.) Hyl.) mūsdienās ļoti plaši sastopama Eirāzijā. Pievienotajā izplatības kartē atzīmēta abu sugu kopējā izplatība.

Latvijā sirds mātere sastopama ļoti reti, tikai valsts rietumu daļā, bet piecdaivu mātere ir nereta visā teritorijā un to attiecina pie kultūrbēgļiem.

Biotopi: Abas sugas sastopamas dārzu malās, nezālienēs, dažādās vietās mītņu tuvumā. Parasti veido nelielas grupas.

Īpašas norādes: Ārstniecības augs.

This species (Leonurus cardiaca s.l.) is divided into two in Latvia: L. cardiaca s.str. = L. cardiaca ssp. cardiaca (very rare, only western part) and L. quinquelobatus = L. cardiaca ssp. villosus (not rare garden escape throughout the country). Solitarily specimens and small groups at gardens, in wastes and on roadsides.

Вид (Leonurus cardiaca s.l.) в Латвии разделяется на два: : L. cardiaca s.str. = L. cardiaca ssp. cardiaca (очень редко, только западная часть) и L. quinquelobatus = L. cardiaca ssp. villosus (нередко по всей стране, одичал). Единичные экземпляры и небольшие группы по близости огородов, в сорных местах и по обочинам дорог.

Līdzīgās sugas

  • Leonurus quinquelobatus Gilib. (piecdaivu mātere)

    Ļoti līdzīga ir piecdaivu mātere (L. quinquelobatus Gilib., syn. L. villosus Desf. ex D'Urv.), kam atšķirībā no sirds māteres stublājs un lapas blīvi ar matiņiem, arī kauss blīvi apmatots. Lapas salīdzinoši dziļāk šķeltas vai daivainas.

  • Chaiturus marrubiastrum (L.) Rchb. (marūbiju haitura)

    Ļoti reti, divreiz XX gs. sākumā nezālienēs Rīgā atrasto marūbiju haituru (Chaiturus marrubiastrum (L.) Rchb., syn. Leonurus marrubiastrum L.) daži autori aplūko māteres (Leonurus) ģintī. Marūbiju haitura sastopama Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā un Āzijas rietumdaļā. Divgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu, pieguloši īsmatainu stublāju. Augs pelēkzaļš. Lapas šauri olveidīgas (ga 2-6 cm, pl 1-3 cm), plātnes virspuse kaila, apakšpuse apmatota. Lapas īskātainas, plātnes mala lielzobaina, gals smails. Ziedkopas līmenī lapas sīkākas un šaurākas. Ziedkopa ļoti gara, ziedu pušķi lapu žāklēs jau no stublāja (zaru) vidusdaļas, nereti sākas pat vēl zemāk. Pieziedlapas garas, īlenveidīgas, apmēram kausa (ga 0.5-0.8 cm) garumā. Kauss apmatots, šauri zvanveidīgs, ar 10 dzīslām un 5 vienādiem zobiņiem ar īlenveidīgu smaili. Vainags gaišsārts (ga 0.5-0.8 cm), tik tikko redzams ārpus kausa. Abas vainaga lūpas vienāda garuma, vainaga stobriņā matiņu gredzena nav. Skaldauglī asi trīsšķautņainie riekstiņi ar noapaļotu galu. Zied jūlijā un augustā. Meklējama gar dzelzceļiem un sausās nezālienēs. Atšķirībā no māterēm, kam tā ir ļoti līdzīga, zieda kauss un vainags aptuveni vienāda garuma, vainaga abas lūpas daudzmaz vienādas, vainaga stobriņā matiņu gredzena nav. Raksturīgas īlenveidīgas pieziedlapas kausa garumā. Parasti gan māteres ir lielāka auguma, piecdaivu mātere turklāt ir manāmi apmatotāka.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.