Geranium sanguineum L.
- latviski: asinssārtā gandrene
- angliski: bloody Crane’s-bill
- vāciski: Blut-Storchschnabel
- zviedru: blodnäva
- igauņu: verev kurereha
- lietuviešu: raudonžiedis snaputis
- krievu: герань кроваво-красная
Apraksts: Daudzgadīgs, vidēji liels (ga 15-50 cm) gandreņu dzimtas lakstaugs. Viss augs klāts ar atstāvošiem matiņiem. Stublājs pacils vai gulošs, iesārts, bagātīgi zaro, parasti veido kupolveidīgu ceru. Lapas pretējas (ga, pl 4-8 cm), dziļi dalītas 5-7 šaurās plūksnās. Plūksnas šķeltas. Tuvojoties rudenim, stublājs un lapas iegūst sārtu nokrāsu. Ziedi lieli (ga 1.5-2 cm), pa vienam garos ziednešos lapu žāklēs, purpursārti, vainags ap divreiz garāks nekā kauss. Vainaglapas nereti ar jomu. Auglis - riekstiņu skaldauglis ar apmatotām vārsnēm. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība: Eiropā izplatīta suga.
Latvijā nereti visā valstī.
Biotopi: Grupas sausos mežos, meža laucēs un pļavās, atklātās nogāzēs, izcirtumos, upju krastu terasēs, ceļmalās un dzelzceļu uzbērumos. Raksturīga suga sausu mežmalu un pauguru nogāžu augu sabiedrībās: Cl. Trifolio-Geranietea sanguinei, All. Geranion sanguinei.
Īpašas norādes: No citām gandrenēm atšķirama pēc raksturīgās zieda krāsas un lapas plūksnojuma.
Not rare. Groups in dry habitats: forests, meadows, on hillsides and along railways.
Нередко. Группы в сухих местообитаниях в лесах, на лугах, по склонам холмов и вдоль железных дорог.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.