lucītis

Zoarces viviparus (L.)

Zoarces viviparus (L.) attēls

latviski: lucītis

angliski: eelpout (viviparous blenny)

vāciski: Aalmutter

zviedru: tånglake

igauņu: emakala

lietuviešu: gyvagimdė vėgėlė

krievu: бельдюга

Apraksts:

Ķermenis slaids, priekšgalā paresnināts un vienmērīgi saplacināts astes virzienā. Galva samērā liela ar plašām žaunu atverēm, kas sniedzas līdz krūšu spuru pamatnei. Augšžoklis nedaudz izvirzīts uz priekšu, lūpas biezas. Uz žokļiem nelieli koniski zobi, uz aukslējām un lemeškaula zobu nav. Muguras spura gara, tās aizmugurējā daļā pie astes rinda īsāku dzeloņveida staru. Anālā spura gara. Muguras spura un anālā spura saplūdušas ar astes spuru. Krūšu spura liela. Āda gļotaina. Zvīņas sīkas, cikloīdas, iegremdētas ādā. Krāsa mainīga, atkarīga no vides. Mugura parasti no smilšu brūnas līdz tumši brūnai ar vienu vai vairākām tumšu plankumu sērijām ķermeņa sānos un uz muguras spuras. Vēders iedzeltens. Krūšu spuru malas dzeltenīgas, dažreiz arī oranžas.

Morfoloģija:

D 72-85/0-XVII/16-27, A 80-95, P 15-22, V 3, C 10-13, vt. 101-126

Izmēri:

L-52 cm. Baltijas jūrā līdz 40 cm, parasti 25-35 cm.

Atšķirīgās pazīmes:

Muguras un anālā spura savienotas ar astes spuru (skat. taukzivi, lentzivi, vilkzivi).

Bioloģija:

Bentiska jūras zivs, uzturas piekrastē līdz 60 m dziļumā, dodot priekšroku akmeņainām un smilšainām vietām ar jūraszāļu audzēm. Barojas ar bentiskajiem vēžveidīgajiem, tārpiem, zivju mazuļiem, arī reņģu ikriem. Mazuļi barojas arī ar zooplanktonu. Var sasniegt 11 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz otrajā dzīves gadā. Ir dzīvdzemdētāja. Pārošanās notiek jūlijā-augustā piekrastē aptuveni 20 m dziļumā. Ikri mātītes organismā attīstās 4-6 mēnešus. Mazuļi 30-53 mm garumā dzimst janvārī-aprīlī, to skaits vienai mātītei 10-405, parasti - 30-170.

Izplatība:

Sastopama Ziemeļeiropas jūrās. Baltijas jūrā - visā tās piekrastē. Vismasveidīgākā ir tieši Rīgas līcī, kur lielākās koncentrācijas ir ziemeļu un austrumu daļās.

Izmantošana:

Saimnieciski nozīmīga un vērtīga zivs. Gaļā liels tauku saturs. Rīgas līcī tiek zvejota izsenis. Maksimālā nozveja reģistrēta 1977.-1978. gadā - ap 12 tūkst. tonnu 70. gadu beigās, masveidā savairojoties mencai un tai ienākot Rīgas līcī, kā arī intensīvās zvejas (galvenokārt ar traļiem zivju miltu ieguvei) dēļ, lucīšu krājums katastrofāli samazinājās un to aizsardzībai 1980. gadā zveja tiek aizliegta. Krājumam lēnām atjaunojoties, vēlākajā periodā zveja ar dažām tonnām gadā tiek atjaunota 1989. gadā, un 90. gadu vidū tā sastāda ap 150 t gadā. Patlaban galvenokārt zvejo ar lucīšu murdiem. Ir arī amatierzvejas objekts Rīgas līcī, īpaši ziemā no ledus.

Summary:

Marine demersal species. Distributed in the seas of North Europe; all along the Baltic coast. Coupling in July - August in shallow waters (up to 20 m), bearing live young fish in January - April. Commercially important fish in the Gulf of Riga. Maximum annual catches of ca. 12 thous. tons in late 1970s. Due to increase in stock of the predatory cod in the Gulf of Riga and intense direct fishing of the eelpout the stock of the latter declined essentially. Fishing of the eelpout was prohibited since 1980 as a protection measure and resumed in 1989. The annual catch is ca. 150 tons now.

Apskati citas sugas:

  • nelma attēls

    nelma Stenodus leucichthys nelma (Pall.)

  • brētliņa attēls

    brētliņa Sprattus sprattus balticus (Schneider)

  • kaze attēls

    kaze Pelecus cultratus (L.)