vimba

Vimba vimba (L.) (syn. Abramis vimba)

Vimba vimba (L.) attēls

latviski: vimba

angliski: vimba

vāciski: Zährte

zviedru: vimma

igauņu: vimb

lietuviešu: žiobris

krievu: сырть

Izplatība kartē

Vimba vimba (L.) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Vimba vimba (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura dzeltenīga, pirms nārsta kļūst sarkanīga. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas nārsta kārpiņas.

Morfoloģija:

D 3/7-10, A 3/17-23, P 1/13-17, V 2/8-10, C 19, l.l. 50-64, os.ph. 5-5, sp.br. 12-20, vt. 41-46; Latvijā D (7-8), A (17-23), l.l. (54-63).

Izmēri:

L-60 cm, W-3,6 kg, Latvijā L-50 cm l-42 cm, W-1,5 (1,4) kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Purns pagarināts ar raksturīgu kumpumu, mute vērsta uz leju (skat. citas karpu dzimtas zivis). Anālajā spurā vairāk staru nekā baltajam sapalam un apakšmutei. Rīkles zobi vienā rindā (skat. balto sapalu).

Bioloģija:

Anadromā zivs (areāla atsevišķās vietās var būt sastopama arī saldūdens forma). Uzturas baros. Pieaugušie īpatņi dzīvo jūrā. Nārstot dodas uz upēm. Daļa ienāk upju lejtecēs jau rudenī un tur pārziemo, citas - pavasarī. Pēc nārsta atgriežas jūrā. Vairums mazuļu uzturas upēs vienu gadu, bet daļa - divus gadus. Novērota līdz 865 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 25 km diennaktī. Pamatbarība ­ bentoss. Areālā un Latvijā sasniedz 17 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 2-11 gadu vecumā, sasniedzot 12-31 cm garumu (l). Latvijā nobriest 5.-7. gadā. Auglība 9-300 tūkst. ikru. Nārsto aprīlī-augustā, Latvijā maijā-jūnijā (ūdens t° 10-30°C) no 20 cm līdz 16 m dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-3 piegājienos ar 11-20 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 16-83 dienas. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2-5 tēviņi. Ikri sākumā pielīp pie akmeņiem, oļiem, augiem un cita substrāta, bet pēc neilga laika nobirst uz grunts, to attīstība ilgst 2-10 dienas (70-90 grāddienas).

Izplatība:

Eiropa un Āzija. Latvijā sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastēs, jūrā tieši ietekošās upēs un to pietekās, kā arī piejūras ezeros. Vismaz kopš 1970. gada tiek mākslīgi pavairota. Ielaista arī Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvēs.

Izmantošana:

Baltijā nozvejo apmēram 150 t, Latvijā 50-100 t gadā. Mak-šķernieku lomos pavasarī upēs ievē-rojamā daudzumā, pārējos gadalaikos retāk.

Summary:

Anadromous species with freshwater populations in some areas. Distributed in Europe and Asia. In Latvia occurring in coastal waters, rivers directly discharging into the sea, and coastal lakes. A part of the stock entering lower reaches of rivers in autumn for wintering, and spawning there together with the most part of the stock wintered in the sea and entered rivers just in spring. Returning to the sea after spawning. Young fish usually spending 1 year in rivers. Reaching age of 17 years in Latvia. Restocked since 1970. Common catch for anglers during the spawning season, quite rare in other seasons. Object for recreational fishing. Annual coastal catch of 50 - 100 tons in Latvia.

Apskati citas sugas:

  • plicis attēls

    plicis Blicca bjoerkna (L.)

  • store attēls

    store Acipenser sturio (L.)

  • eleotriss attēls

    eleotriss Hypseleotris swinhonis (Günther)