brētliņa (Baltijas brētliņa)

Sprattus sprattus balticus (Schneider)

Sprattus sprattus balticus (Schneider) attēls

latviski: brētliņa (Baltijas brētliņa)

angliski: sprat

vāciski: Ostsee Sprotte, Breitling

zviedriski: skarpsill

igauniski: kilu

lietuviski: bretlingis

krieviski: килька (шпрот)

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Sprattus sprattus balticus (Schneider) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Neliela, sudrabaina, nedaudz sāniski saplacināta zivs. Līdzīga reņģei. Salīdzinot ar to, brētliņas galva sīka un augstāka, arī sīks apakšžoklis. Lemeškauls bez zobiem. Mugura tumši zila, gandrīz melna, sāni sudrabaini.

Morfoloģija:

D 15-19, A 17-21, P 16-17, V 7-8, vert. 47-50, sp. br.42-55, K1 20-23, K2 9-14, K1 + K2 31-35.

Izmēri:

L-17 cm, W-25 g.

Atšķirīgās pazīmes:

Sataustāms ass vēdera ķīlis, vēdera spura sākas pirms muguras spuras (skat. reņģi). Augšlūpa bez izgriezuma, uz ķermeņa nav tumšu plankumu (skat. paledi un alozu).

Bioloģija:

Pelaģiska jūras zivs. Izvairās no stipri atsāļotiem rajoniem. Veido barus, lielākie no kuriem ir homo- un heterohalīno ūdeņu sajaukšanās vietās. Migrācijas nelielas. Ziemā uzturas 70-100 m dziļumā 3-5°C ūdens temperatūrā. Pavasarī, vasaras sākumā migrē uz ūdens virsējiem slāņiem, kur uzturas virs termoķīļa (līdz 30 m dziļumam); rudenī atgriežas dziļumā. Atkarībā no sezonas dienā veido barus šaurā joslā dziļumā vai arī ūdens augšējos slāņos. Ziemā, pavasarī un rudenī naktīs izteiktas diennakts vertikālās migrācijas. Planktonofāga, barojas visu gadu. Pamatbarība: pelaģiskie vēžveidīgie (airkājvēži Temora, Acartia, Pseudocalanus; kladoceras - Podon). Sasniedz 17 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz 2.-3. dzīves gadā. Nārsto no marta līdz augustam jūras atklātajā daļā virs ieplakām, kur ūdens sāļums ir ne mazāks par 5ä un ūdens t° 3,5-14,0°C. Nārsts sākas ziemošanas beigās dziļumā (70-100 m), beidzas intensīvās barošanās periodā ūdens virsējos slāņos (līdz 30 m). Auglība 8-14 tūkst. ikru, tos nērš 6-9 porcijās ik pēc 8-10 dienām. Ikri un kāpuri pelaģiski. Kāpuru garums izšķiļoties 2-3,6 mm. Kāpuru metamorfoze notiek pēc 6-8 nedēļām, kad tie sasnieguši 30-40 mm garumu.

Izplatība:

Ir viena no Eiropas brētliņas Sprattus sprattus 3 pasugām. Sastopama visā Baltijas jūrā, izņemot jūras līču atsāļotākos rajonus. Masveidīga.

Izmantošana:

Nozīmīgs zvejas objekts. Zvejo ar traļiem. Nozveja atkarīga no krājuma stāvokļa un zvejas intensitātes. Maksimālā nozveja 230 tūkst. t 1977. gadā. 80.-90. gados nozveja ap 50-70 tūkst. t gadā. Lomos parasti 2-4 gadu vecas, 11-14 cm garas un 9-17 g smagas zivis. Viens no galvenajiem mencas barības objektiem. Latvijā 90. gados nozvejo 15-20 tūkst. t gadā. Maksimālā nozveja 1972. gadā - 44 tūkst. t.

Summary:

Marine pelagic species. One of the three subspecies of the sprat, distributed in the Baltic Sea, abundant except breakish bay areas. Forming shoals, very large in the areas where homeo- and hetero-haline waters are mixed. No distant migrations. Wintering in depth of 70 - 100 m, going to warmer upper layers in spring and summer, retreating to depth in autumn. Reaching maturity in 2nd - 3rd year. Spawning from March to August, from the end of wintering in the open sea in depth of 70 - 100 m till the period of feeding in upper layers. Pelagic eggs and larvae. Basic diet: pelagic crustaceans (Temora, Arctia, Pseudocalanus, Podon). High commercial importance in Latvia. Annual catch of 15 - 20 thous. tons in 1990s, maximum - 44 thous. tons (in 1972).

Apskati citas sugas: