reņģe

Clupea harengus membras (L.)

Clupea harengus membras (L.) attēls

latviski: reņģe

angliski: Baltic herring

vāciski: Strömling, Ostsee-Hering

zviedru: strömming, sill

igauņu: räim

lietuviešu: strimėlė

krievu: салака (балтийская сельдь)

Izplatība kartē

Clupea harengus membras (L.) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Clupea harengus membras (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Vidēja izmēra, sudrabaina, nedaudz sāniski saplacināta zivs ar vienu muguras spuru, bez taukspuras. Astes spura šķelta. Ķermenis klāts ar viegli zūdošām cikloīdām zvīņām. Vēders ieapaļš, bez asa ķīļa. Sānu līnijas nav. Lemeškauls bez zobiem. Mugura tumši zila, sāni sudrabaini.

Morfoloģija:

D 17-21, A 15-19, P 16-18, V 9, C 17-19,vt. 54-57, sp.br. 60- 71, k1+k2 40-45, k2 12-14.

Izmēri:

L-40 cm, W-1050 g.

Atšķirīgās pazīmes:

Vēdera ķīlis taustot neass, vēdera spura vienā līmenī vai aiz muguras spuras (skat. brētliņu). Augšlūpa bez šķēluma, ķermenis bez tumšiem plankumiem (skat. paledi un alozu).

Bioloģija:

Pelaģiska jūras zivs. Var veidot lielus barus. Ziemā parasti uzturas 70-100 m dziļumā (ūdens t° 3-5°C). Pavasarī-vasarā līdz 12 cm gari mazuļi migrē uz virsējiem sasilušiem ūdens slāņiem, pieaugušās zivis pārvietojas uz 50-80 m (Rīgas līcī 30-50 m) dziļumiem, kur koncentrējas un tad migrē uz nārsta vietām. Rudenī atkal atgriežas dziļākos ūdeņos. Pavasarī un vasaras sākumā raksturīgas intensīvas diennakts vertikālās migrācijas. Pēc morfoloģiskajām un bioloģiskajām pazīmēm izdala 2 ekoloģiskās rases - pavasarī un rudenī nārstojošās reņģes, kuras attiecīgi iedala vairākās jūras un līču populācijās. Pamatbarība: planktoniskie vēžveidīgie (galvenokārt airkājvēži - Pseudocalanus, Calanus un sānpeldvēži - Pontoporeia), šķeltkājvēži; lielajām reņģēm arī zivju mazuļi. Jūras dienviddaļā sasniedz 6 gadu, bet jūras ziemeļdaļā - 20 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz 3.-4. dzīves gadā. Rīgas līcī un Somu jūras līča austrumdaļā arī 2. gadā. Nārsta migrācijas nelielas. Jūras reņģe uz nārstu ienāk arī“Rīgas līcī. Pavasarī nārsto maijā-jūnijā. Nārsts sākas 1-5 m dziļumā 2-4°C ūdens temperatūrā, vēlāk pārvietojas jūras virzienā līdz 6-20 m. Rudenī nārsto augustā-oktobrī 3-25 m dziļumā uz sēkļiem. Auglība 2-65(100) tūkst. ikru, tie tiek piestiprināti pie substrāta, galvenokārt pie Fucus un Furcelaria ģints aļģēm. Ikru attīstība ilgst 1500-3400 grāddienas. Kāpuri pelaģiski. Kāpuru izšķilšanās garums jūras reņģei 5,5-8 mm. Pavasarī nārstojošo reņģu kāpuri uzturas ūdens virsējos slāņos un pēc 2-2,5 mēnešiem tie pārvēršas par mazuļiem. Rudenī nārstojošo reņģu kāpuri uzturas līdz 60 m dziļumam un to attīstība ilgst 8-9 mēnešus. Raksturīgs homings.

Izplatība:

Reņģe ir viena no siļķes Clupea harengus pasugām. Izplatīta Baltijas jūrā, rietumu populācijas veic barošanās migrācijas uz Kategatu un Skageraku. Masveidīga.

Izmantošana:

Nozīmīgs zvejas objekts. Zvejo ar stāvvadiem un traļiem. Nozvejas strauja palielināšanās sākās 50. gados, kad reņģu zvejā sāka plaši lietot traļus, un 70.-90. gados tā stabilizējās 350-400 tūkst. t apjomā. Maksimālā nozveja - 430 tūkst. t (1987. gadā). Lomos parasti 15-19 cm garas un 30-60 g smagas. Latvijā nozvejo ap 20-25 tūkst. t gadā. Maksimālā nozveja 1973. gadā - 46 tūkst. t.

Summary:

Marine pelagic species. A subspecies of the Atlantic herring, distributed in the Baltic Sea, abundant throughout the Sea. Two ecological races: the spring spawning and the autumn spawning herring are divided into several open sea and gulf populations.


Usually wintering in depth of 70 - 120 m. Young fish (under 12 cm) migrating to upper layers in spring - summer, adults staying 50 - 80 m (30 - 50 in the Gulf of Riga) deep to gather and migrate towards the coast for spawning, retreating to depth in autumn. Reaching maturity in 3rd - 4th year (2nd in the Gulf of Riga). The spring spawning herring spawning in May - June, near the coast; also open sea populations entering the Gulf. The autumn spawning herring spawning in August - October on banks. Eggs are attached to substrate, mostly algae of genera Fucus and Furcellaria.


Basic diet: planctonic crustaceans (Pseudocalanus, Calanus, Pontoporeia) and Mysidae; larger adults also consuming young fish.


High commercial importance; annual catch of 20 - 25 thous. tons in Latvia, maximum - 46 thous. tons (1973).

Apskati citas sugas:

  • pikša attēls

    pikša Melanogrammus aeglefinus (L.)

  • rauda attēls

    rauda Rutilus rutilus (L.)

  • rotans attēls

    rotans Perccottus glenii Dybowski