jūrasgrundulis

Pomatoschistus microps (Kroyer)

Pomatoschistus microps (Kroyer) attēls

latviski: jūrasgrundulis

angliski: common goby

vāciski: Strandgrundel

zviedru: lerstubb

igauņu: pisimudilake

lietuviešu: paplūdimių grundalas

krievu: обыкновенный бычок-бубырь

  • pomatoschistus-microps-kryer
  • pomatoschistus-microps-kroyer

Izplatība kartē

Pomatoschistus microps (Kroyer) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pomatoschistus microps (Kroyer) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Maza ieapaļas formas zivtiņa. Galva nedaudz saplacināta no augšas. Lūpas biezas, acis vairāk laterālas, izvirzītas uz āru. Astes stumbrs garš. Ķermenis ar zvīņām klāts tikai, sākot ar pirmo muguras spuru. Zvīņas sīkas, ktenoīdas. Muguras spuras relatīvi tuvu viena otrai, vēdera spuras saaugušas, veidojot piesūcekni. Ķermenis no pelēka līdz dzeltenīgi brūnam, uz tā rūsgani plankumi un tīklveida zīmējums. Tēviņiem bez tam uz ķermeņa 10-15 tumšākas šķērssvītras, iespējams arī plankums uz pirmās muguras spuras.

Morfoloģija:

D1 VI(V-VII), D2 I/8-9, A I/8-9, P 17-19, vt. 31(30-32), sq. 42-52.

Izmēri:

L-6,4 cm, parasti 2,0-3,5 cm.

Atšķirīgās pazīmes:

Gaišs ķermenis (skat. melno gobiju un divplankumu jūrasgrunduli). Uz apakšžokļa nav pigmentācijas, ir leņķveida zīmējums pie krūšu spuras pamatnes, un vēdera piesūcekņa priekšējā membrāna ir ar gludu aizmugurējo malu (skat. mazo jūrasgrunduli).

Bioloģija:

Jūras piekrastes iemītnieks, neizvairās no stipri atsāļotiem rajoniem. Uzturas baros, jūrā līdz 50 m dziļumam. Dzīvo 1-2 gadus.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz 7 mēnešu - viena gada vecumā. Nārsto no jūnija līdz septembrim ūdens temperatūrās virs 15°C. Nārsts parasti noris vēlāk nekā mazajam jūrasgrundulim un arī seklāk - dziļumā līdz 1 m. Auglība 0,6-3,4 tūkst. ikru, tie ir bentiski, lipīgi. Mātītes ikrus nērš vairākās porcijās zem tukšām gliemeņu (galvenokārt Mya arenaria) čaulām. Ikrus apsargā tēviņš.

Izplatība:

Austrumatlantija no Portugāles līdz Tronheimfjordam (Norvēģija). Baltijas jūrā līdz Helsinkiem un Botnijas līcim. Centrālajā Baltijā ir masveidīgākā piekrastes zivju suga.

Izmantošana:

Saimnieciskas nozīmes nav.

Summary:

Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. In the Baltic Sea as far as the Gulfs of Finland and Bothnia. One of the most common coastal species in Latvia.

Apskati citas sugas: