mazais jūrasgrundulis

Pomatoschistus minutus (Pallas) (syn. Gobius minutus)

Pomatoschistus minutus (Pallas) attēls
  • mazais jūrasgrundulis attēls
  • mazais jūrasgrundulis attēls
  • mazais jūrasgrundulis attēls

latviski: mazais jūrasgrundulis

angliski: sand goby

vāciski: Kleine Meergrundel, Sandgrundel

zviedriski: sandstubb

igauniski: väike mudilake

lietuviski: smėlinis grundalas

krieviski: малый бычок-бубырь

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pomatoschistus minutus (Pallas) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Maza, ieapaļas formas zivs ar garu astes stumbru. Acis lielas, vairāk dorsolaterālas, izvirzītas uz āru. Lūpas biezas. Muguras spuras relatīvi atstatu viena no otras. Ķermenis, arī krūtis un pakausis klāts ar sīkām ktenoīdām zvīņām. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piesūcekni. Ķermenis gaišs, no pelēka līdz smilšbrūnam ar nedaudz tumšāku tīklveida zīmējumu un rūsganiem plankumiem. Tēviņam 4 vertikālas tumšas joslas uz ķermeņa sāniem. Abiem dzimumiem uz pirmās muguras spuras tumšs plankums un tumša pigmentācija uz apakšžokļa.

Morfoloģija:

D1 VI(VI-VII), D2 I/10-11, A I/10-11, P 18-21, V 5-6, vt. 33(32-34). sq. 61-73.

Izmēri:

L-11 cm, Baltijas jūrā līdz 7 cm. Parasti 4-6 cm.

Atšķirīgās pazīmes:

Ķermenis gaišs (skat. melno un divplankumu jūrasgrunduli). Apakšžoklis pigmentēts ar divām tumšām joslām, nav leņķveida pigmentācijas pie krūšu spuras pamatnes un piesūcekņa priekšējās membrānas aizmugurējā mala ir bārkšaina (skat. jūrasgrunduli).

Bioloģija:

Jūras piekrastes smilšainu un dūņainu vietu iemītnieks. Parasti sastopams līdz 20 m dziļumā. Ziemā var atrasties arī 60-70 m dziļumā. Barojas ar bentiskajiem un pelaģiskajiem vēžveidīgajiem. Dzīvo 1-2 gadus.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz 7 mēnešu - 1gada vecumā. Nārsto maijā-augustā ūdens temperatūrā ap 10°C jūras piekrastē līdz 3 m dziļumam, turklāt ātrāk nekā jūrasgrundulis. Auglība 2,8-3 tūkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nērsti zem tukšām gliemeņu (Mya, Cardium, Tapes) čaulām. Ikru daudzums atkarīgs no čaulas lieluma. Mātītes ikrus nērš vairākās porcijās, tos apsargā tēviņš. Kāpuri pelaģiski.

Izplatība:

Austrumatlantija no Spānijas līdz Trumsei (Norvēģija), Vidusjūrā un Melnajā jūrā atsevišķās vietās. Baltijas jūrā visā piekrastē. Latvijas piekrastē ir viena no masveidīgākajām zivju su- gām.

Izmantošana:

Rūpnieciskas nozīmes nav. Ir plēsīgo zivju (mencu, akmeņplekstu, zušu, arī tūbīšu) barība.

Summary:

Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. Occurring in all but few coastal areas of the Baltic Sea. One of the most common coastal species in Latvia.

Apskati citas sugas: