pollaks

Apraksts:

Vārpstveida ķermenis, acis lielas. Apakšžoklis garāks par augšžokli, taustekļa nav. Pirmā anālā spura gara, sākas zem pirmās muguras spuras. Astes spura ar nelielu ieliekumu. Sānu līnija tumša, izliekta virs krūšu spuras. Mugura no tumši brūnas līdz olīvkrāsai, sāni pelēcīgi sudrabaini, vēders balts.

Morfoloģija:

D1 12-14, D2 18-20, D3 15-20, A1 24-31, A2 16-21, P 16-19, V 6, vt. 52-54, sp.br. 25-28.

Izmēri:

L-130 cm, W-12 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Tumša sānu līnija, apakšžoklis izteikti garāks par augšžokli, sānu līnija izliekta virs krūšu spuras, ne virs, ne pie krūšu spuras nav tumša plankuma (skat. pārējās mencu dzimtas zivis).

Bioloģija:

Jūras piekrastes zivs, dzīvo gan pelaģiālā, gan pie grunts, parasti līdz 200 m dziļumā uz akmeņainām un klinšainām gruntīm. Barus veido tikai nārsta laikā. Plēsējs - planktonofāgs. Mazuļi galvenokārt barojas ar pelaģiskajiem vēžveidīgajiem, pieaugušās zivis - ar zivīm (citām mencveidīgajām zivīm, tūbītēm, siļķēm, brētliņām).

Vairošanās:

Pie Skandināvijas nārsto no marta līdz jūnijam, parasti līdz 100 m dziļumā pie ūdens t° 8-10°C un sāļuma - 32-35ä. Auglība līdz 2,6 milj. ikru. Ikri un kāpuri pelaģiski. Mazuļi uzturas piekrastē.

Izplatība:

Eiropas piekraste no Biskaja līča līdz Islandei, Farēru salām un Zie-meļnorvēģijai; arī Skagerakā un Kategatā. Baltijas jūrā uz austrumiem no Bornholmas salas ļoti rets ieceļotājs. Austrumbaltijā noķerts divas reizes: 1962. gadā pie Muhu salas Igaunijā un 1966. gadā Somijas piekrastē pie Pori.

Izmantošana:

Saimnieciski nozīmīga zivs. Kopējā nozveja ap 17 tūkst. t, no tā 1,5 tūkst. t nozvejo Skagerakā un Kategatā. Dažus desmitus tonnu nozvejo arī Baltijas jūras rietumdaļā.

Summary:

Marine species. Distributed in European seas. Very rarely immigrating in the part of the Baltic east of Bornholm. Caught twice in the eastern part of the Baltic: near the Muhu Island of Estonia (1962) and Poori, Finland (1966).