palede (lapreņģe, skalla)

Alosa fallax (Lacep.)

Alosa fallax (Lacep.) attēls

latviski: palede (lapreņģe, skalla)

angliski: twaite shad

vāciski: Finte

zviedru: staksill

igauņu: vinträim

lietuviešu: perpelė

krievu: финта

  • alosa-fallax-lacep
  • alosa-fallax-lacep-3

Izplatība kartē

Alosa fallax (Lacep.) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Alosa fallax (Lacep.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis samērā augsts, no sāniem saplacināts. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura tumši zila, sāni un vēders sudrabains vai zeltaini dzeltenīgs. Uz sāniem parasti 4-8 tumši plankumi.

Morfoloģija:

D 4-5/13-16, A 3/17-22, P 1/13-15, V 1/7-8, C 19, sq. (48)-55-65-(70), sp.br. 25-80, vt. 52-59; Latvijā sp.br. (25-32)-39-40, D 15, A 21, sq. 56.

Izmēri:

L-70 cm, W-2 kg, Latvijā L-39 cm, l-33 cm, W-0,6 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Vēdera ķīlis ass (skat. reņģi). Augšlūpa vidū šķelta (skat. reņģi un brētliņu). Žaunu bārkšu mazāk nekā alozai, tās ir tikpat garas cik žaunu lapiņas. Uz sāniem parasti ir 4-8 tumši plankumi (skat. reņģi, brētliņu un alozu).

Bioloģija:

Anadroma zivs (dažos ezeros ir arī saldūdens forma). Uzturas baros. Dzīvo jūrā, nārstot dodas uz upēm, parasti uz to grīvām un lejtecēm. Mazuļi migrē uz jūru pirmajā gadā. Novērota līdz 400 km tāla migrācija. Pamatbarība: vēžveidīgie un zivju mazuļi. Sasniedz 10 (25) gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 2-3 gadu vecumā, sasniedzot 27-30 cm garumu. Auglība 12-363 tūkst. ikru. Ziemeļeiropā upēs ienāk maijā-jūnija sākumā. Nārsto upju lejtecēs maijā-augustā (ūdens t° 12-18°C). Raksturīgs vienlaicīgs nārsts. Ikri bentiski, tiek nērsti uz smiltīm un oļiem. Tie tiek nesti pa straumi un to attīstība ilgst 2-8 dienas (80-100 grāddienas).

Izplatība:

Atlantijas piekraste no Skandināvijas līdz Ziemeļāfrikai, arī Vidusjūra. Baltijas jūrā reta. Pavasaros ķerta Daugavā un Lielupē (1934). Literatūrā attiecināta uz Gaujas, Salacas un Ventas baseiniem (1960). Rīgas līcī un jūrā noķertas 1908., 1936.-1938. un 1947. gadā. 80.-90. gados Rīgas līča un atklātās jūras piekrastē, galvenokārt pavasarī un vasaras sākumā, tiek noķertas 2-3 zivis katru gadu. Ziemeļjūrā atsevišķi eksemplāri regulāri konstatēti 1967.-1977. un 1984. gadā. Francijā parasta. Kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu (3.) kategorijā.

Izmantošana:

Nelielos daudzumos tiek zvejota Ziemeļeiropā. Ir arī amatierzvejas objekts. Kuršu jomā (Lietuva) līdz 1957. gadam bija rūpnieciskās zvejas objekts. Latvijas jūras piekrastē līdz 60. gadiem lomos bija regulāri sastopama, vēlākajos gados - reti.

Summary:

Anadromous species. Freshwater variety in some lakes. Distributed along the European coast from Scandinavia to North Africa, also in the Mediterranean. Rare in the Baltic and Latvia. References to basins of the Gauja, the Salaca, and the Venta in literature sources, also to the coastal waters. Ca. 2 - 3 specimens caught annually in the Gulf of Riga and the Sea in 1980s - 90s, mostly in spring and early in summer. Included in the Red Data Book of Latvia under the category æ3æ (rare).

Apskati citas sugas: